"...starp dienu baltu,nakti melnu,sārts ugunsputns nomirst pelnos.

Nāk sieviete no kalna lejā un paņem sārto ugunsputnu plaukstā.

Caur gaišo dienu,nakti melnu, nav viegli iznest uguns elpu.

Bet viņa nes sārto ugunsputnu, kaut plaukstās sāpe.

Bet viņa nes,jo kautkur bez uguns nedeg ugunskurs,

jo kautkur mīlestības trūkst,

jo kautkur tiks aizdegts mīlas ugunskurs,

jo kautkur tur mīlestība būs..."