Dienasgrāmatas (blogi)

kurkurmiitis, 01-11-2006 00:41		7 12
pa tumšām un krēslainām ielām es klīstu, kājas slapjas mērcējot, līdz sametas baisi mirklī kā strāvas lādiņš caur kauliem.. nē, šeit Tevi es nesatikšu. bet es nepārtraukšu.. un iespējams,nepārnākšu, paguris staigājot, saļimšu. Un miršu kā suns, ar sirdi kā vējlukturis.. jo.. kur lai es meklēju Tevi??

Komentāri

pandora: Suns ar sirdi kā vējlukturis...īpatnēji:))))Bet ja nopietni - skaisti!

2006-11-01 02:55

donnainese: pasties uz meenesi- padomu dos,ieklausies veejaaa- cellu raadiis....

2006-11-01 06:58

graamata: Tik viens solis šķir:

draudzību no vienaldzības,
mīlestību no naida,
izpratni no galējībām,
vajadzības no... kaprīzem,
izpalīdzību no uzbāzības,
draudzīgumu no liekuļošanas,
sāpes...no naida...
...šo saraxtu varētu turpināt, bet varbūt labāk apstāsimies un apskatīsimies uz to, kas paliek aiz mums...

2006-11-01 09:43

enn: Kādu dienu viņa pati tevi atradīs=))

2006-11-01 09:46

lechot: Kaut kas no Čaka-ielās klīstu viens pats,rauju lapas no kokiem un ceru...Citrreiz nav jāmeklē.Ja nu Viņa atnāk pie namdurvīm un Tevis nav mājās...

2006-11-01 10:35

agneseS: ...kas nemeklē ,tas atrod... nejauši paskatoties sev apkārt!;)

2006-11-01 10:38

pasaulesnagla: Kas tad nu? Vai atkal jau esi pazaudējies? Vai varbūt tikai savu mīlestību meklē?
Kam atdevi? Nekad nedod to tāpat vien, TIKAI UZ APMAIŅU, ja ir kas ņem un ir, kas dod savu pretī.

Bīstami izlaist no sirds vējā savas visvērtīgākās mantas!
Tāpēc griezies atpakaļ un sāc no sevis;) Vienkārši sakrāj sevī, lai nav jāmeklē, lai ir ko dot!

2006-11-01 12:15

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.