Tomēr patiesi dīvaini notikumi tikai tagad sākas ? tā vietā, lai ātrumu uzņēmušais smalkais vāģis priekšā strauji attālinātos, tas ieslēdz pagriezienu, nostājas ceļmalā un ar dedzīgiem mājieniem mudina mūs darīt to pašu. Ko nu? Varbūt steidzīgais ir noskaities par busa tūļāšanos uz ātrgaitas lielceļa un tagad nāk izskaidroties? Taču, tikko izlēcis no limuzīna, stilīgi tērptais puisis sakļauj plaukstas un noliec galvu pret autobusa vējstiklu. Mūsu šoferis un pavadonis turpina klusēt, tikai viegli pamājot ar galvu, un, kad viesis pienāk pie durvīm, attaisa tās. Pirmoreiz puisis ar pie krūtīm saliktām rokām paklanās pret vadītāju, tad uzkāpj salonā un, nodūris galvu, klusē nepārprotamā vainas apziņā.

Latviešu pulks, kas tikko skaļi apspriedis, kurš īsti vainojams iespējamajā avārijā, acumirklī apbrīnā norimst. Tad ciemiņš teic garu runu, turpinot turēt plaukstas kopā un ritmiski vairākkārt noliekdamies, ? ka viņš ļoti nožēlo savu nepareizo rīcību, ka ārkārtīgi pārdzīvo pasažieriem sagādāto pārdzīvojumu, ka nav to darījis tīšām, ka lūdz piedošanu. Šoferis un pavadonis atzinīgi māj ar galvu, bet salonā iestājas pārsteiguma pilns klusums. Gandrīz nedzirdami tomēr sadzirdu sevī it kā ko salūstam. Pa labi plešas džungļi ar tīģeriem, kobrām un moskītiem, pa kreisi ? nebeidzami rīsa lauki, kuros +35 grādos no gaismas līdz tumsai nepaguruši ar sirpjiem līkņā trūcīgi zemnieki milzīgās salmu cepurēs, bet patiesas kultūras un īstas civilizācijas te vairāk nekā mūsu zemē.

Atskārstu, ka jau gandrīz divas nedēļas neesmu manījis nevienu saīgušu seju, neesmu dzirdējis nevienu skarbāku, pat ne skaļāku vārdu. Pat tirgū kaulējoties. Un reiz, kad nakts vilciena pavadonim apvaicājos, vai nav riskanti atstāt ceļasomas ar naudu un pasēm uz īpašajiem paliktņiem ejā, kur tiem garām nemitīgi tekalē uz restorānvagonu steidzošies ļaudis, kamēr es tās nespēšu pieskatīt, jo gulēšu ar aizkaru aizsegtajā lāvā, sirmā vīra skatiens pauda tik sirdsskaidru neizpratni "why?" (kāpēc?), ka man no kauna gribējās izlīst cauri grīdai.

Beidzot autobusā, pārvarējis mulsumu, kāds pirmais dabū pāri lūpām "Everything will be OK!*". Arī citi attopas ar "Dont worry!**". "Pasakiet tam puisim, lai nekreņķējas, katram var gadīties!" Piecas laika joslas un desmit stundu lidojuma attālumā uz austrumiem no tēvzemes visi uzelpo kaut kā īpaši atviegloti, lai gan kondicionētājs dūcis nemitīgi un nevainojami.

http://www.diena.lv/sestdiena/lasit.php?id=286392