. . . pie manis kā maza dāvaniņa ir atceļojušas lūk šādas, pārdomu pilnas rindas . . .

       Vai nav dīvaina mūsu dzīve?

Mums ir lielākas mājas un mazākas ģimenes,

Vairāk sadzīves tehnikas, bet mazāk laika.

Mums ir vairāk zinātnisko grādu, bet mazāk veselā saprāta,

Vairāk ekspertu, tomēr vairāk problēmu,

Vairāk zāļu, bet mazāk veselības.

Mēs dzeram pārāk daudz, smēķējam pārāk daudz,

Smejamies pārāk maz, braucam pārāk ātri, ejam gulēt pārāk vēlu,

Pieceļamies no rīta pārāk noguruši, lasām pārāk maz,

Skatāmies televizoru pārāk daudz un pārāk maz lūdzamies.

Mēs esam daudzkāršojuši savus īpašumus,

Bet samazinājuši savas vērtības.

Mēs runājam pārāk daudz, mīlam pārāk reti un neieredzam pārāk bieži.

Mēs esam iemācījušies, kā izdzīvot, bet nevis dzīvot,

Mēs esam pievienojuši gadus dzīvei un nevis dzīvi - gadiem.

Mēs esam veikuši ceļu uz Mēnesi un atpakaļ,

Bet mums ir apgrūtinoši pāriet pāri ielai, lai satiktu jauno kaimiņu.

Mēs tērējam vairāk, bet mums pieder mazāk,

Mēs pērkam vairāk, bet priecājamies mazāk.

 / Džordžs Karlins /