?Ar vienu vārdu var noķert vēju,
Ar diviem - sauli. Nu, piedod, ka nepaspēju!
Un, lai ar` kā mums daudz kā par daudz,
Ar vienu soli var pienākt tuvāk,
Ar diviem - klāt, ar trijiem - aiziet garām,
Un tālāk? Tālāk - pats savā vaļā.
Un, ja nu kādreiz no brīva prāta
Kāds kādu pa īstam nesaprata, -
Nu, lai! Vajag skaitīt līdz galam!
Skaiti man līdzi: viens... divi... trīs...
Mans nodoms ir mākoņos tīts.
Nāc man līdzi - aiz skaitļa trīs!
Ir viss, un es būšu sev brīvs.?
/M. Freimanis/