|
Visu cauru nakti viņš auļoja viens,
Saniktnots, triekdams piešus zirgam sānos.
Viņu gaidīja- tā bija teikt - bez kavēšanās.
Kad viņš ieradās rītausmā,
Neviens viņu negaidīja, neviena nebija.
Viss kluss, visi gulēja ciešā miegā.
Viņš dzirdēja blekām elsojam, Svu Zirgu-
Ar putām uz lūpām, saplēstiem sāniem, jēlu muguru.
Tas apskāva zirga kaklu un sāka raudāt.
Bet zirga acis, tumšās un lielas, nāvi gaidošas- tik uzticīgas....
Vai gaidīt doto solījumu, vai prasīt solījumu, lai izpilda, ja reiz tas dots. Bet varbūt labāk neprasīt vispār solījumus, neuzstāt ne uz ko.Vai mērķis attaisno līdzekļus? |
