|
Nemirstīgie
dievi, kas par šaušalīgi bezjēdzīgām blēņām! Tādas dzirdot, ausis sāk augt uz
iekšu. [V.Mihailovs. Viņi atvēra durvis]
vakar uz dullo panjeemu no plaukta graamatu. it kaa fantastiku. par visuma izpeeti. bet palasot - nu elliigi daudz psihologjijas. nekas, turpinaaju lasiit. shoriit satiku koleegji pie lifta, shis apluukoja nosaukumu, secinaaja, ka veca graamata, pavaicaaja, kaa tas naakas, ka es ko taadu lasu - tak reiz teicu, ka es fantastiku nelasu, ja neskaita senus laikus beerniibaa... un staastiija, ka tur mazaak fantastikas, vairaak psihologjijas.
|
