Dienasgrāmatas (blogi)

kurkurmiitis, 01-08-2006 23:36		5 6
dzirktošu zvanu skaņas skaņa,kad zvaigzne krīt brīdi aizveru acis neelpoju minu.. šonakt,rīt ja Tevi nesatieku plaukstas līnijas liecas noglāstīt pie Tevis augšup tiecos, nekas,ka zvaigznes mirst..lai dzimst jaunas krāsojot debesis krāsās varavīksnes asaras spožas Tavās rokās ogles izdzisušas melnas kā debess cauras kvēlas bija bail bija apdedzināties es zinu..Tu nebūtībā nirsti dzimtu lai no rīta tikai naktī.. Tu sauci nevarēju būt Tev blakus par nodevēju saucu es sevi bez vārdiem,bez elpas gulēji Tu..rokas splvena stūrī kā ķēdēs..trīcēja augums asaras nodevīgi spraucās starp skropstām kā plūdi par nodevēju es sevi jo palīdzēt nevaru ..tā katru brīdi kad mazliet mirsti Tu..

Komentāri

_maGic_: Man truukst vaardu, emociju saviljnjojums..kaut kas shajaa dzejolii ir taads, kas ar neredzamu speeku pievelk..kaut kas ljoti iipashs un neizskaidrojams..skaisti, man patiik..:)

2006-08-01 23:38

AudiTT: ...dalja manas dziives....

2006-08-02 01:07

donnainese: AIZKKEERAAS.....,PAT LLOTI...:)

2006-08-02 06:29

Nichil: ...mazliet mirt, lai ik brīdi atdzimtu no jauna...un atkal mirt...lai dzimtu, kas jauns...process sāpīgs, bet neizbēgams...
un patiesi aktuāls...nedrīkst lasīt...špdien sms- tie paši vārdi prozā teikti, nudien tik trāpīgi... Jocīgi gan.

2006-08-02 10:43

ssendina: ak,kāpēc gan realitāte ir tik sāpīga???..un atkal,un atkal tas viss atkārtojas....

2006-08-02 22:24

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.