Esmu nedaudz izbrīnīta par saņemto ielūgumu uz kāzām no izbijušā vīra radiem . . . pirmā doma, kas ieskrēja prātā - pārpratums! atsūtījuši pa vecam paradumam abiem kopā! . . . nākošais solis - eju pie meitas uzklausīt viņas viedokli - un, lūk: pie tik ilgstošām un ļoti sirsnīgām radu attiecībām tas ir tikai normāli. Tā jau esot mana problēma, ka visur un visu vēlos sarežģīt .. . vai nu es vienīgā šķīrusies un vai tāpēc es vīra radiem ar to esmu sliktāka!? . . . man par tādu pagodinājumu vajadzētu priecāties nevis prātot : kas un kāpēc?

 . . . jā, arī dēls pirms daudziem gadiem man ieteica dzīvi tvert vieglāk un nesaskatīt problēmas tur, kur to nemaz nav . . .