Dienasgrāmatas (blogi)

temet: Ja cilvēks nav kā atvērta grāmata, tad visticamāk viņš sastāv tikai no iesaņojuma un krāsainiem vākiem. Ja nespēj runāt, tad visbiežāk ir tā, ka nav ko pateikt. Palīdzēt nekādi nevar, katram pašam ar sevi jātiek galā. Pusgads ir pietiekami ilgs (varbūt pārāk ilgs) laiks, lai saprastu un noformulēto kaut ko. Ja to nevar paveikt, tad tā arī turpināsies visu atlikušo laiku. Ja vēlies palīdzēt - palaid vaļā, lai iet projām un meklē kādu, ar ko varēs runāt. Skaties uz faktu bāzi un nebaro sevi ar ilūzijām, tas palīdzēs saprast. Veiksmes! :)

KATite: Nē, es gan tam nepiekrītu. Neviens nav vienāds. Visi ir dažādi, un nav noteikta laika- tas ir par daudz, vai par maz. Katram savs. Manuprāt, vienīgais, ko var darīt - runāt, pastāstit kā tu jūties po etomu povodu :D Nu kkā tā. Bieži cilvēku tikai nedaudz vajag pabakstīt, jo ir grūti pašam pārvarēt sevi [ it sevišķi, ja iepriekš bijusi slikta pieredze utt..] Padomā par to,un pajautā to viņam . Un es domāju, ka viss nokārtosies. Galvenais neskumsti un esi Tu stipra un palīdzi viņam :)