"Zibens kā kaķis ar ievilktiem nagiem
Smaids klejo starp mūsu lūpām.
Es mīlu tevi kā cilvēkus Dievs
Kā odekolonu pēdējais žūpa.
Puķes tavos krūšgalos zied
No mana karstā pieskāriena.
Es mīlu tevi kā Dzimteni krievs
Un tā neviens mīl nevienu.
Mūsu ķermeņi savijušies
Lēni viens otrā tagad tie lejas.
Pamet mani pirms Venēra riet
Es taču šobrīd par tevi smejos."

Šorīt klausoties šo dziesmu aizdomājos...