|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Satrika, 18-05-2006 10:43 |
|
1 19 |
Vakar psiholoģijas nodarbībā, man pasniedzeja ieteica apstāties un ieskatīties, bet ne paskriet kosmiskā ātruma visam garām.Šodien no rīta mēs abas ar ejam lēnam un neaprejam katru garāmgājēju, esam nopietnas un ieskatāmies dabā.
Ozoliem saplaukušas maigas, zaļas lapiņas, daži jau zied.Stāv jau tik zaļi un lepni,no abām pusēm ieskāvuši kādu, vēl neatmodušos,necila izskata koku.Liekas, nesaplaukušais koks bojā visu ainavu.Kamēr mēs tā vērojam kokus, pienāk viena no mūsu paziņam ar savu suni.Es izsakau savas domas par ozolu bariņā neiederīgo, neizskatīgo koku.-Tā. taču ir baltā akācija! Tā uzplaukst vēlak,- izsaucasdraudzene,- Viņa tikai gaida savu laiku, lai uzpaluktu ka līgava baltiem, krāšņiem ziediem, tad tikai redzēsi, kā viņa rotās šo ozolu audzi! Jā , katrs gaida savu īsto laiku, ka cilvēks, tā koks, lai pēkšņi uzpluktu un visus pārsteigtu!
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
