|
Pēc kārtējās dvēseles caurskates piekrītu Z.Unguram:"Vai tad nav vienalga, vai mēs dzīvojam prātīgi vai muļķīgi - svarīgākais, lai no dzīvošanas paši izjustu gandarījumu."
Nu jā, pateikt jau ir viegli, tā jau var visu ko sarunāt, bet dzīvē jau parasti notiek savādāk...
Kāpēc katrā situācijā, kad kaut kas atkarīgs no manis, es lieku milzīgu pārdomu plati tajā smadzeņu aparātā un kaut ko cenšos izdomāt. Sarežģīju tiešām visu ne pa jokam...Muļķe?Piesardzīga?Izvēlīga?Bailīga? .................................................. |
