Pareizi jau man saka, ka pa naktīm ir jāguļ, nevis jāprāto. Labprāt, ja tikai tas izdotos!

Un tā nu šonakt virpināju domas par dzīvošanu šodienā. Piekrītu apgalvojumam, ka vakardienas VAIRS nav,  rītdienas VĒL nav - IR tikai šodiena.  Tātad!!! - es , taču, dzīvoju šodienā! Alternatīva pat nepastāv. Dzīvoju tā, kā māku un tā, kā SANĀK.  Bet ..... šodiena neizslēdz saikni ne ar vakardienu, ne rītdienu.  Un, kas būtu šodiena bez atmiņām un sapņiem? Uz mirkli jau var visu nošķērēt nost, bet , ka tik nesanāk tā, ka jālipina atpakaļ ..... lai vakardiena, šodiena un rītdiena veidotu vienu veselu, ko sauc par manu dzīvi. Izdevušos vai ne, bet manu.