Dienasgrāmatas (blogi)

sssusurs, 20-04-2006 03:33		5 48
Bez Tevis es bez ceļa kā klibs pa pļavām mežiem bez Tevis es bez mērķa kā nomaldījies šāviņš kaut kur eju kaut kur skreju Vaid debesis, kad kaijas mirst, bet šīs tad sūta zvaigznes dirst, ir dzimis mirklis īsi brīvs, tik īss, cik trepes debesīs. Slīd kāja krīti Tu man viss bez Tevis nav vairs debesis bez Tevis sūtu zvaigznes dirst bez Tevis viss man mazsvarīgs Un akmens iekrīt augšā spējš un vertikāli pūš nu vējš Viss kaut kā savādāk nudien cik labi trepēs sāpes skrien cik labi ir kad krāsu nav kad ir tik klusi tukši čau un kā tev iet un ko tu dari kamēr atskan zemes vaidi pāris saujas atvadvārdu Tevis nav Es projām steidzu Koki zaļos citām acīm upes veldzēs citas mutes putni ausīs glāstīs mēness bet tas citiem man tik rāsies sirdsapziņa kāpēc krita tieši viņa

Komentāri

sarma7: susuriņ, pasmaidi, būs jau labi :))

2006-04-20 06:58

twina: krist...un celties....paņemot tik vajadzīgo, saglabājot gaišo skatu...un cerību....

2006-04-20 10:02

sherilla: skaisti:) Līdzīgs sākums tam, ko Tu ejot runāji un beigās noteici-ļoti savtīgi skan:) Tas ir no tās?
Viss tik zolīdi, bet tas vārds "di..."pa to Tev- :*

2006-04-20 22:56

sssusurs: Jā, sher`, es nevarēju atcerēties, kā es tur īsti rīmēju pa ielu ejot, tapē ņēmu un aizmirsu, atstājot tikai domu :) Un tad pārējais pats kaut kā... Tu jau zini, kāds es biju. Buča Tev, mīļā :) :*

sarma: es smaidu. Es tik daudz smaidu, ka man prieks, ka ir laiks arī paskumt :)
twina: man arī bezcerība patīk. Laikam tapēc, ka vienmēr beidzās :)

2006-04-20 23:28

paganiine: perfekti :)

2006-11-30 19:02

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.