|
Par lieldienu tēmu:)
Apraksts. Ķermenis augsts, resns, sāniski saplacināts, īpaši galvas un astes daļā. Pirmā muguras spura klāta ar biezu ādu, veidojot gaļīgu seksti. Sānos trīs kaula pauguru rindas. Turklāt var būt arī atsevišķi pauguri starp rindām. Sānu līnijas nav. Vēdera spuras pārveidotas par lielu, iegarenu piesūcekņa disku. Mugurpuse pelēcīgi zilgana, uz sāniem var būt tumši plankumi, vēderpuse gaiša. Nārsta laikā tēviņiem vēders un krūšu spuras iegūst sarkanu nokrāsu.
Morfoloģija. D1 IV-VIII, D2 9-11, A 9-11, P 19-21, vt. 27-29.
Izmērs. L - 61 cm, W - 9,5 kg. Baltijas jūrā mātītes līdz 20 cm garas un 330 g smagas, tēviņi - līdz 18 cm gari, parasti 10-12 cm.
Bioloģija. Bentiska jūras zivs, uzturas līdz 150 m dziļumā uz akmeņainām gruntīm. Slikta peldētāja, taču sastopama arī pelagiālā. Domājams, ka pelaģisku dzīves veidu piekopj līdz dzimumgatavības sasniegšanai. Barojas ar vēžveidīgajiem, tārpiem un zivīm. Baltijas jūrā sasniedz 6 gadu vecumu. No Ziemeļjūras populācijas atšķiras ar jaunāku vecuma struktūru (dominē 3-4 vecuma grupas) un lēnāku augšanu.
Vairošanās. Dzimumgatavību sasniedz trešajā ceturtajā gadā. Nārsto no februāra līdz aprīlim piekrastē seklās akmeņainās vietās ar labi attīstītu veģetāciju (ūdens temperatūrā 5-8°C). Baltijā auglība līdz 15 tūkst. ikru. Nārsta laikā veido pārus. Raksturīgs porcijnārsts. Ikri bentiski, pēc to iznēršanas mātīte atgriežas dziļumā, bet tēviņš paliek 5-6 nedēļas tos apsargāt. Šajā laikā tēviņš ir agresīvs. Izšķīlušies mazuļi sākumā uzturas starp ūdensaugiem, bet rudenī migrē uz dziļākām vietām.
Izplatība. Sastopams Ziemeļatlantijā. Eiropā - ziemeļu un rietumu piekrastēs arī visā Baltijas jūrā. Rīgas līcī, galvenokārt ziemeļdaļā, sastopams reti. Gada pirmajā pusē Igaunijas salu apkaimē sastopams samērā regulāri.
Izmantošana. Baltijā saimnieciskas nozīmes nav. Ziemeļeiropā nelielos daudzumos zvejo ikru ieguvei, kuri sālītā veidā tiek pielīdzināti kaviāram. |
