Dienasgrāmatas (blogi)

kurkurmiitis, 12-04-2006 23:08

7 7

laikam jau dzīvoju
gribu visu izjust līdz mielēm
saule silda,bet es degu liesmās
paliekot sauss izdedzis koks
kad elpoju, bet brīžam vairs ne
reiz cerot pumpurus dzīt
un atkal par jaunu liesmās..
tā ir skumja dziesma
kas sirdi kā dzelkšņiem dur
asiem pīķiem,lāsēm asaru klātiem
ar šiem stāstiem baidos brīžos
kad viens jūku prātā, sabaidīt..
kādu, kas tik ļoti man tic..
ak..ja es spētu izstāstīt
visu ko jūtu,bet..
vārdi kā nedzīvas rāvotas peļķes
naktī klātas smalkiem ledus vižņiem,
mirdzošiem..bet tik aukstiem un asiem
savaino ne tikai pēdas..bet rētas
paliek uz mūžu asiņojot..
un tāpēc pašlaik es vairos
no visa un visiem..
tā ir mana
ar svecēm melnām un ēnām..
depresija..

maigi pieglaudies,jautājums acīsvēlies...

atkal pa stikla lauskāmar smaidu jādejo...

citi ieraksti kurkurmiitis d-grāmatā

Komentāri

donnainese: specigs dzejolis,specigas emocijas atstaji uz mani....

2006-04-12 23:11

AudiTT: Tu nedriiksti mani aizmirst ...

2006-04-12 23:12

gurka1: Šie vārdi pastāv , lai rakstītu
Tie pastāv, lai mēs tos lasītu
Gan priekos, gan bēdās, lai būtu
Dzīves jēgai par pamatu kļūtu....

2006-04-12 23:14

lemoon: Idzīvot savas sāpes,
atrast atbildes uz visiem
- kāpēc..???
sadegt savas dvēseles slāpēs,
nesamulst...
Nezaudēt ticību,
pat tad,
kad paliec viens ar tumsas ēnām,
izstāsti to,
ko jūt Tava sirds
pusnaktij vēlai,
lai sadeg tās sāpes,
kas dvēseli plēš
melnās sveces liesmā..
un,
lai pavasara lietus
Tavas skumjas dzēš...

2006-04-12 23:20

sarma7: pēc nakts nāk rīts ar gājputnu spārnu vēdām, ar saullēktu pamalē un pūpolu aitiņām baltām....
ieskaties pūpolaitiņās baltās un naivās
aizņemies baltumu aizņemies naivumu
ikdienas darbos ej....

2006-04-12 23:29

gurka1: Pamodās rīts un aiztraucās nakts
Domās man lavījās lirikas takts
Domas jaukas un gaišas, kā tu
Kā lai to visu, vārdiem lai uzrakstu....

2006-04-12 23:42

Burve77: Tikai viens vārds no manis ...turies...

2006-04-13 10:28

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.