Dienasgrāmatas (blogi)

sssusurs, 11-04-2006 18:14		11 34
Tavas plaukstas ar manām savijies lietus vējā pakļāvīgs, tomēr pa savam krīt un kapā zemi. Mēs smejam caur asarām notrauktām smaidiem dzīves lakatā. Soļi sabirst bruģa rievās kurās citiem vietas neatrast jo tās ir Mūsu mājas. Spilgti mirkļi kokos sēž un atklātība sāpes dzēš zem debesīm viss svešs jūras mežu saules elpu mūsu gaitas aprakstīs gājējs garām iedams smaidīs reiz ik viens spēj būt tik traks Ej man līdzās, guli man līdzās, domā man līdzās, līdzās man Tu runā, smej, raudi un mācies būt līdzās... es tāpat. Tik neaizej pavisam, acis mūsu otru sien un pinās mākoņos un ir tik labi...

Komentāri

tavssargs: Atradies mums te Veidenbaums...

2006-04-11 20:03

sssusurs: Kam atradies, kam pazudis :) Kam Veidenbaums, kam kaimiņ` Žanis :)

2006-04-11 20:10

Annette: :) man vienalga, ko teic citi, man sirdī tavi vārdi krīt :)

2006-04-11 21:32

sssusurs: Paldies. Tik forši pateici... ā, paldies!

2006-04-11 21:34

sherilla: Šis tāds kā pavasara noskaņās ...atgādina sapni kādā vasaras zvaigžņotā naktī...:)

2006-04-12 15:34

sssusurs: :) Ir jau ar sapnis... :) Tu jau zini ;) :)

2006-04-12 17:30

sherilla: :) njaaaa:)

2006-04-12 18:03

Pārējos 4 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.