Dienasgrāmatas (blogi)

Es esmu priecīgs

par savu bērnu, kas nemazgā traukus, bet skatās televizoru, jo tas nozīmē, ka viņš ir mājās un nav uz ielas;
par ienākumu nodokli, kas man jāmaksā, jo tas nozīmē, ka man ir darbs;
par savandīto māju, kas jāsakopj pēc viesībām, jo tas nozīmē, ka pie manis ir bijuši draugi;
par apģērbu, kas man kļuvis mazliet par šauru, jo tas nozīmē, ka man ir, ko ēst;
par ēnu, kas noraugās manā darbā, jo tas nozīmē, ka es esmu saulē;
par mauriņu, kas jāappļauj, logiem, kas jānotīra, notekām, kas jāsalabo, jo tas nozīmē, ka man ir māja;
par sūdzībām par mūsu valdību, jo tas nozīmē, ka mums ir vārda brīvība;
par sievieti, kas dzied baznīcā nepareizā meldiņā, jo tas nozīmē, ka es dzirdu;
par mazgājamās un gludināmās veļas kaudzi, jo tas nozīmē, ka man ir drēbes;
par nogurumu un sāpošajiem muskuļiem vakarā, jo tas nozīmē, ka esmu varējis strādāt;
par modinātājpulksteņa zvanu rīta agrumā, jo tas nozīmē, ka esmu dzīvs!
Lai tā ir jūsu motivācija!!!