Dienasgrāmatas (blogi)

kurkurmiitis, 25-03-2006 01:06		2 13
soļi, soļi, soļi.. monotoni, tāpat vien zinu, tie neved tālu eju, lai neapstātu nekur ir kritusi biezā miglā manas pieturas galapunkts durvis uz vakaru vēlu ir vērušās ciet šodien vietas es neatrodu un rīt..nav ticības skriet caurvējš ar kliedzošiem soļiem klusumā dārdēdams nāk man gribas tam dūri triekt sejā atprasīt nozagtos vārdus un atrast kaut nedaudz miera lai dzīvotu savādāk.. tik naida un dusmu šķembas sodrējiem pārklātā pasaulē sviež mazas kroplības,nedaudz neģēlības kā vaska lelli uz iesmiem griež to visu man sakot ar smaidu ar smaidu,kaut acis naidu kur it kā nevainīgu joku bet ar sirdi ļaunu lāstu bur ......... vai man tas jāaptur? vai arī iet un neapstāties lai vai kur..soļi klusi tur, kur ne ko gaida bet arī ne tur..

Komentāri

ZAS: Tev labi sanāk!!!
Es ar labprāt pateiktu ko tādu par vaska lelli.

2006-03-25 06:42

u_n_a: kluss izmisums,
caurvējā pazaudēts
liekulīgais smaids?
monotoni pulkstenis tikšķ;
migla met vientulību sejā?
soļi klusi prom no ikdienas
pelēkiem putekļiem ved?
kāpēc neviens ? neaptur?
pirms sirds būs sadrupusi
kaislīgajā dejā?

2006-03-27 16:36

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.