Sen senos laikos tāltālā zemē dzīvoja  malkas cirtējs. Kādu dienu
upes malā cērtot kokus, viņam iekrita ūdenī cirvis. Malkas cirtējs sāka
gauži raudāt. Tad atvērās debesis un viņu uzrunāja Dievs:? Kāpēc Tu
raudi?? ?Man iekrita ūdenī cirvis. Kā lai tagad strādāju un pabaroju
ģimeni??- atbildēja malkas cirtējs. Dievam kļuva viņa žēl, un viņš
nolēma atdot malkas cirtējam viņa cirvi. Vispirms viņš izvilka no ūdens
zelta cirvi un jautāja:? Vai tas ir Tavs?? ?Nē? -atbildēja malkas
cirtējs. Tad Dievs izvilka sudraba cirvi un jautāja:? Vai tas ir Tavs??
?Nē? -atbildēja malkas cirtējs. Tad Dievs izvilka dzelzs cirvi un
jautāja:? Vai tas ir Tavs?? ?Jā? -atbildēja malkas cirtējs. Dievs
teica:? Par to, ka Tu nemeloji, vari paturēt visus trīs cirvjus.? Un
malkas cirtējs sāka dzīvot priecīgs un pārticībā.
Bet kādu dienu nelaimīgi upē iekrita viņa sieva. Malkas cirtējs atkal
raudāja, un atkal Dievs viņu uzrunāja: ?Kāpēc Tu raudi?? ?Kā lai tagad
dzīvoju bez savas mīļotās sieviņas? Kur dzīvei jēga? ?- atbildēja malkas
cirtējs. Dievam kļuva viņa žēl, un viņš nolēma atdot malkas cirtējam
viņa sievu. Viņš izvilka no ūdens Dženiferu Lopesu un jautāja:? Vai tā
ir Tava sieva?? ?Jā? -atbildēja malkas cirtējs. Dievs sadusmojās un
jautāja: ?Kāpēc Tu man melo?? Uz to malkas cirtējs atbildēja:? Ja es
teiktu nē, Tu izvilktu vēl Šaronu Stounu. Pēc tam izvilktu manu sievu,
un, kad es teiktu JĀ, atdotu man viņas visas trīs. Kā tad mēs dzīvotu?
Es nevarētu viņas visas pabarot un mēs visi četri būtu nelaimīgi.?

MORĀLE - JA VĪRIEŠI MELO, TAD VIŅI TO DARA, LAI VISIEM BŪTU LABĀK.