|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| sssusurs, 02-03-2006 11:11 |
|
5 16 |
Cik gards ir tas dzēriens, ja prot to dzert lēnām. Kā karstvīnu, ziemas sala spelgoņa vējam glāstot kokus un balto zemi, kā aukstu ābolu sulu vasarīgā rītā, pirmos saules starus savas mājas pagalmā sveicot ar dziļiem, lēniem malkiem pērnā rudens miera. Sajūtot, kā garša lēnām noglāsta muti un atstādama pēdas slīd lejup pa kaklu.
Tavas ādas zīdainums man apbur Tevi glāstīt kā lāstekas kūst. Kā tauriņi lidinās, kā uzplaukst pienenes un izsprāgst bērzu pumpuri. Kā sārtojās kļavas lapas un krīt kastaņi, atstādami savu adatu patvērumu. Kā puika ābolu grauž, ar mieru, citreiz, ar negausību. Kā vējš rotaļājās koku zaros, visu laiku pa savam, nekad neatkārtodamies. Katrs mans glāsts palēnina laiku un liek Tev aizmirst elpot. Ja es būtu straujāks, Tu nosmaktu no tā, cik mūsu sirds saturs patīkami smags un biedējoši spēcīgs, kad tas izlīst uz Tavas ādas manu lietu pirkstiem, manu lūpu stariem, manu acu nopūtām pie Tava vulkāna karstākajiem izvirdumiem, uz Tavām zemestrīcēm, atbildot ik trīsai, ik kustībai, ik vēlmei, paslēptai kur dziļi zem Tavas debesziluma maigās ādas.
Kas citiem ir stundas, mums rit pa dienām. Kas citiem ir dienām, mums rit nedēļu garumā. Kas citiem ir gads, mums - nodzīvots mūžs. Viens, otrs, trešais... Līdz sprāgst no pārpilnības, un atkal var sākties no jauna. Augt un veidoties, glāstu pēc glāsta... Es vienkārši nevaru Tevi atdzerties, jo nekas nav par strauju. |
pavedinaataaja: Skaisti... pat teiktu - pavedinoši .... #1 2006-03-02 11:20
Burve77: Fantastiski... #2 2006-03-02 11:29
AKAA: pārāk labi, lai būtu patiesība...:) #3 2006-03-02 11:52
t_Pauliine: ir tik jauki uzrakstīts, ka patiesībai gar to nav nekādas daļas;)))
un nav jau tik tālu no patiesības, kamēr divi atrodas jūtu reibumā;) #4 2006-03-02 12:27
tavssargs: ..... atkal mūli pielicis.... :( #5 2006-03-02 12:37
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
