Dienasgrāmatas (blogi)

sssusurs, 13-02-2006 02:42		2 16
Man pajautāja, vai es domāju, ka esmu gudrs...Nezinu. Vārds "gudrs" mani nedaudz kaitina, nedaudz mulsina. Ko nozīmē būt gudram? Vervelēt citiem nesaprotamas lietas? To es varu. Bet to dara visi dīvainie... daudz zināt? Nu, es diezgan visu ko zinu, bet vēl vairāk es nezinu, daudz, daudz vairāk, nekā zinu. Turklāt, bieži grāmatās ir vairāk informācijas, nekā es jebkad spēšu saprast, aptvert un atcerēties. Bet grāmatas nedomā un nestaigā... gudrība varbūt ir apķērība... Nu jā, es esmu apķērīgs, es apķeru katru sev mīļu cilvēku, kad vien man sagribās, kur vien man sagribās, pilnīgi un absolūti nerespektējot nedz situāciju, nedz šī cilvēka vēlmi būt apķertajam... :D Es zinu, ka es neesmu muļķis, varbūt tikai mazlietiņ... liels muļķis es neesmu. Labi, muļķības, pat to es nezinu. Ko nozīmē būt gudram? Jautāt vai nejautāt? Domāt vai nedomāt, analizēt vai nē, mēģināt izprast vai nē? Redzēt vai prast aizvērt acis? Zināt vai nezināt? Runāt vai klusēt? Dot vai ņemt? Sist vai nesist un saņemt sitienus vai nē? Kam laiku tērē gudrs cilvēks, ja cilvēks vispār spēj būt gudrs? Viens vienīgs muļķības kalngals man pat šis viss te sarakstītais sāk šķist...

Komentāri

t_Pauliine: smuki sarakstīji!;)
es arī par to esmu domājusi...
man šķiet, ka ir forši justies tik glupai, lai nebaidītos gudri runāties un pa druskai arī ko saprast, lai ķetu kaifu no sava glupuma;)))

2006-02-13 07:40

Bitit_matos: ... Varbūt... gudrs ir tas, kas saprot, ka nezin visu.:) Šķiet, tas bij Aristotelis, kas zīmēja apli smiltīs, tā apzīmēdams zināšanas... Un jo lielāks aplis, jo lielāka riņķa līnija, jo plašāka saskare zināšanām ar nezināmo:)... Šeit es vilktu paralēles ar gudrību - gudrs cilvēks vienmēr zin, ka viņam vēl ir kur augt un pilnveidoties...:)

2006-02-13 09:56

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.