Vakar biju uz izrādi "Un atkal par to pašu". FANTASTISKI!!! Katrs no mums ir izjutis mīlestību tās dažādajos veidos, izlasījis n-tās grāmatas un redzējis n-tās filmas un šķiet, ko gan jaunu vairs var pateikt par šo tēmu. Bet izrādās: VAR! un kā vēl var!! Olgas Žitluhinas deju grupai un "Dzelzs Vilkam" tas ir izdevies lieliski, jo izrādē vārdu nav. Ir tikai mūzika un deja... Deja, kurā skatoties Tu izjūti gan smaržu, gan garšu, gan pieskārienus, izbaudi sāpes, prieku, dusmas.... Visas sajūtas nemaz nevaru izstāstīt.
Tiem, kas vēl nav redzējuši, citātiņš no programmas : UN ATKAL PAR TO PAŠU.... par to pašu mīlestību, kura ir tik skaista un tāla. Kā sārta pamale vasaras vakaros, kā atmiņas par bērnības zemeņogām uz mēles. Vienmēr gaidīt, cerēt, tiekties. Un nikni mesties pakaļ, ķert, grābt un grūstīties....
Fakti- āda sver piecus kilogramus, sirds ir kreisās dūres lielumā, mīlestība ir ķīmisks process smadzenēs. Viss ir skaists, pasaule zied, es arī. Pazūd laiks un telpa, ir tikai saplūsme ar visumu, ar mirkli, ar mūžību, ar Tevi. Es noslīkstu Tavās debeszilajās acīs un man ir silti un labi kā smilgai maigajā dienvidvējā...
Noteikumi- "šlagbaums"liek gaidīt un steigties, piens piededzis, beidzu raudāt, jo jāiet strādāt, jo...
|
