"Ju. Draugs. Šo vārdu attēlo divas vienā virzienā vērstas rokas. Mēs nevaram būt draugi, ja starp mums nav uzticības.
Ja starp draugiem nav uzticēšanās, nav iespējama tuvība. Kad šāda uzticēšanās ir radusies, draugi var apvienoties, lai darbotos kopā. Tāpēc vārdu ?draugs? attēlo kā divus cilvēkus, kas kopīgi iet uz vienu mērķi.
Mēdz teikt, ka ir trīs draudzības līmeņi. Pirmais ir paviršas pazīšanās līmenis. Otrais veidojas, kad draugiem ir kopīgi prieki un bēdas. Trešais, visdziļākais līmenis ir sasniegts tad, ja mēs uzticamies draugam un uzklausām tā kritiku. Ikvienā no šiem līmeņiem savtīgi motīvi var sabojāt attiecības, un tad mēs to nevaram dēvēt par īstu draudzību. Mēs jūtam, kad mums līdzās ir patiess draugs, jo tad mēs atļaujamies būt atklāti un uzticēties. Šāda atklātība ir draudzība.
Ciniķi izsakās, ka katram vispirms jāparūpējas par sevi. Tas varētu būt pareizi, tomēr plašākā perspektīvā tas dara mūs nabagākus. Ja Tev nav drauga, ar ko būt kopā gan labos, gan sliktos laikos, tu nekad neuzzināsi, kas ir nesavtība. Un neiepazīt draudzības nesavtīgo uzticēšanos nozīmē palaist garām iespēju izprast savas labās un sliktās īpašības."
/Deng Ming-Dao/