Dienasgrāmatas (blogi)

evana, 27-12-2005 21:32		3 6
Kamēr bija svētki un bija, ko darīt, viss bija o.k., bet nu jau atkal slīgstu atpakaļ tajā purvā, kurā esmu visu laiku... patiesībā jau ļoti ilgu laiku... man vnk nav spēka turēties visam pretī... es visu laiku esmu bijusi stipra, esmu turējusies utt., bet tagad ir tāds brīdis, kad vairs nav spēka un nav arī vēlēšanās turpināt cīnīties... reizēm liekas, ka dienu nedēļā par maz, stundu dienā par maz, lai visu, kas vajadzīgs, padarītu, bet tajā pašā laikā ir brīži, kad sēžu un truli blenžu sienā, un nespēju izrauties no tās apātijas, kas mani pārņēmusi... es, kas vienmēr bija pati pirmā un labākā jebkādā ziņā, aktīvākā, jautrākā utt., vairs nespēju savākt pati sevi...un vairs nezinu, kā sev palīdzēt... un ir tik skumji...

Komentāri

Flamy: Meiteen.... sanhemies!

2005-12-27 22:45

laroks: Man ar bij svētki, bij ko darīt, stulbi piedzerties, tagad vairs naf nekā, sēžu pie tukšas glāzes, neviena vairs naf, kas grib sadzert, nezinu, ko tagad darī? . Nu vai neskan forši?Vismaz tikpat labi un sakarīgi kā Tev Patiesībā Tev nekā netrūkst.Ir galvenais-jaunība.

2005-12-27 23:24

ipf: ...Pirms gada arī es grimu tādā purvā,raudāju un neredzēju dzīvei jēgu.....
Bet lai cik dīvaini nebūtu es atradu oho cilvēku kurš palīdzēja!
Viņa dēļ es sāku ieraudzīt,ka vardzīvot savādāk,kaut gan nēsam vairs kopā paliek atmiņas ....jaukas.Tas ir atkarīgs tikai no pašiem,ko vēlamies sasniegt....

2005-12-28 09:25

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.