Tās tik bija brīvdienas!!!
Daudz medus :)) un kāda karotīte darvas ar :(, lai nebūtu pārāk saldi.
Esmu sadalījusies: neesmu vairs viena. Nu esam divas dvīņumāsas, kas viena otru ciest nevar: plēšas, kaujas, lamājas par to, kurai taisnība jautājumā: kā dzīvot ir pareizi. Bet kas lai zin: varbūt ir vēl trešā, kura mierīgi sēž malā (iekārtojusies klusi uz palodzes un jautri ķiķina par tām divām, domādama, kādas gan viņas ir muļķes:)))
Un šodien superīgi piemērota šķiet Kaupera dziedātā dziesma:
"Es šodien jūku prātā"
Es Tavu ceļu eju,
Kaut zinu, ka tas ved
Tikai uz bezizeju.
Es Tavu jūru peldu -
Ja vien es tā varētu,
To sausu smeltu.
Es šodien jūku prātā,
Es rītu būšu brīvs,
Nav vērts, ja tikai tāpat,
Par velti zvaigznes krīt.
Nav vērts, ja tikai tāpat,
Par velti zvaigznes krīt.
Es Tavu sauli baudu,
Kaut pietiek tikai tad,
Kad liesmoju un raudu.
Es Tavos sapņos skrienu,
Kaut savējos nekad
Es nelaistu nevienu.
Es šodien jūku prātā,
Es rītu būšu brīvs,
Nav vērts, ja tikai tāpat,
Par velti zvaigznes krīt.
Nav vērts, ja tikai tāpat,
Par velti zvaigznes krīt.
|
