|
|
esne dienasgrāmata
| Sestdiena 19-11-2005 15:18 |
|
10 |
Sniegs! Mazliet baltuma iekrāsojās jau vakar. Bet šodien no rīta pavēru aizkarus un apstulbu: tik balts un kluss viss bija apkārt.... Svētkus sasvinējušies kaimiņi, kas naktī auroja ilgi, vēl gulēja, pagalmā esošās mašīnas bija tikušas pie baltiem ziemas mēteļiem, kokii atgādināja kautrīgas baltā tērpā sapucētas jaunkundzes, kas samulsušas un nezina, ko pasākt no šī svinīguma.... Es jozu pa sniegu (kavēju kursus), jūtot kā tas patīkami gurkst zem kājām, atstājot pēdas aiz sevis. Ir interesanti redzēt savas pēdas, īpaši baltā sniegā. Tā ir tāda neaptverama sajūta un katru gadu to izbaudu no jauna: pirmais sniegs, kurā gribas atstāt pēdas, gribas atkal kārtējo reizi pašam būt tik ļoti baltam, baltam, sniegbaltam... savās domās, sapņos un darbos.
...Žēl, ka šis baltums tikai uz mirkli. To tūlīt sapostīs. Bet tomēr tas ir tik neatkārtojami skaists!!!
Un gribot negribot skan "Jumpravas" "Baltās" dziesmas fragmentiņš:
"Man viegli iet-
Visapkārt šeit ir balts.
Mans Dievs,
Dod dienu man baltu
Vēlreiz,lai varu celties Tev..."
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
