ooo! jau stundas 4 aiz sienas iet vaļā baļļuks. skaļš. nu jau atgādina skolas laiku diskotēkas :D un tikai tagad ienāca apvaicāties, vai gadījumā netraucē - tiem, kuri strādā! nu jau pierasts, tomēr tā nav darba atmosfēra... sākumā ik pa laikam visi te smējās - klausoties šķībo, nesaskaņoto, bet toties - skaļo dziedāšanu :) nu ir ieraksti, tik reizēm tos pārspēj sarunas - klusām jau tur neparunāt. te kaut kā neviens nedzied līdzi.

nez, varbūt mani ietekmē mēnes fāzes? varbūt viss pēdējās dienas notikušais ir aiz to, ka pilnmēness? agrāk gan neko tādu nenovēroju, bet cilvēks tak mainās. tad jau vēl ir cerības. ka atgriezīsies smaids. pirms nedaudziem gadiem vēl domāja, ka es vienmēr smaidu [Ooo, paldies manai 7.klases krievu valodas skolotājai, kas iemācīja smaidīt! :)] bet šodien man pavaicāja - vai es vispār kādreiz smaidu... parādījās pie noliedzošās atbildes neliels smaidiņš, pavisam atrofējušies tie muskuļi vēl nav. cerība vēl ir.