Šim ierakstam bija jābūt trešdien, jo otrdien skatījos "Saldo novembri". Sāk likties, ka rakstīt par LNT otrdienas filmām kļuvis par manu hobiju. :) Filmu mīļiem varu teikt, ka man tā šķita mazliet līdzīga filmai "Rudens Ņujorkā", jo arī šeit galvenā varone Sāra bija neārstējami slima un centās izbaudīt dzīvi, jo zināja, ka drīz mirs.
Daži citātiņi, kas man ļoti aizķērās:
Sāra:  "Tu dzīvo kastē. Es varētu nocelt vāku un ielaist gaisu."
"Mēnesis- pietiekami ilgs laiks, lai kaut ko paspētu, bet gana īss, lai neko nesarežģītu."
"Ej! Tu aiziesi mājās, skatīsies televizoru, Tev apniks. Tad Tu ieslēgsi datoru, sērfosi internetā līdz Tev apniks. Tu iesi gulēt, bet nevarēsi aizmigt. Un tad Tu domāsi par mani...."
"Ja nevaru dzīvot normālu dzīvi, tad dzīvošu nenormālu cik labi vien var!"
"Tev paliks tikai atmiņas. Es gribu lai tās ir spilgtas un spēcīgas. Tad es izturēšu visu. Tu esi mana nemirstība".
Sāras draugs homoseksuālists: "Mēs varam pārkāpt savus noteikumus. Tu iemīlējies un tas ir skaisti. Visu regulēt nav iespējams. Ar tiem, kas Tevi mīl ir jābūt kopā, cik ilgi vien iespējams".
Nelsons: "Es esmu atteicies regulēt gan savu, gan Tavu dzīvi. Es vēlos tikai vienu: mīlēt Tevi un darīt laimīgu. Es gribu būt Tavs NOVEMBRIS un izdzīvot katru mirkli..."

Un tagad manas izjūtas un pārdomas.
Ir paziņas, kas necenšas atcerēties sieviešu vārdus. Viņiem tās ir nedēļas dienas, zaķīši, saulītes, saulstariņi. Laikam saprotu, kāpēc. Vīrieši grib vadīt šo spēli. Kāpēc sievietes piekrīt? Varbūt tāpēc, ka nevar padzīvot normālu dzīvi, tad dzīvo nenormālu, cik labi vien iespējams. Vai varbūt tomēr tāpēc, ka gan vieni, gan otri grib izbaudīt MIRKLI? MIRKLI būt neprātīgi mīlētam, ndāmas kaisles pārņemtam, jo tad taču visa pasaule iegūst citas krāsas.
KASTE. Darbs, nauda, televizors, dators, gulta... Tipisks vientuļa vīrieša/sievietes dzīves ritms.  Interesanti vai kastē dzīvoji Tu, vai es? Vai savā ziņā mēs abi? Es nocēlu Tavai kastei vāku, Tu manējai. Tu parādīji man jūru ziemā un es sapratu, cik tā ir skaista arī zem ledus. Es iemīlēju šo sāļo smaržu un Tavas siltās rokas. Es pārkāpu savus noteikumus, jo... IEMĪLĒJOS. Un arī Tavējos....
Kurš kuram bija MARTS, APRĪLIS vai varbūt MAIJS? Es Tev, vai Tu man?
Savā ziņā esmu Sāra. Ir viens otrs nelsons, kas mani atcerēsies vienmēr, jo kādai viņa kastei nocēlu vāku un ielaidu gaisu... Un tagad man vairs nav svarīgi, vai tā bija diena, nedēļa, mēnesis, gads, vai vairāk. TIEŠI MAN PIEDER ŠIE IZDZĪVOTIE MIRKĻI UN DĒĻ TIEM ES SPĒJU IZTURĒT VISU!!! Bet nelsoniem paliek atmiņas un spēja dzīvot pilnvērtīgāku dzīvi. Un IESPĒJA nelīst atpakaļ KASTĒ.
Nezinu vai piekrītu Sāras izteikumam par dzīvi (Ja nevaru dzīvot normālu dzīvi, tad dzīvošu nenormālu, cik labi vien var!), bet tad labāk tā, jo tā ir DZĪVE un tie ir MIRKĻI, nekā tikai KASTE.  Bet katram savs.
P.S. Hei! Varbūt ir kāds, kurš gribētu būt mans/tavs NOVEMBRIS?