Dienasgrāmatas (blogi)

Sievietes ir kā sveces.

Ir skaistās, greznās, ar košām krāsām un mākslinieciskiem rotājumiem. Bet tās, kā likums, tikai iesākumā aizdedzinot deg skaisti. Jo iekšā ir pārāk tievs deglītis, tas nespēj radīt tik lielu siltumu...... viss greznums un rotājumi ārpusē kļūst aizvien lielāks mūris un tad tās pašas noslāpst savos taukos.

Ir vienkāršās saimniecības sveces. Tās deg ar gaišu liesmu, nedūmo, rāmi piepilda pasauli ar savu gaismu. Bet tās liek arī kapos, kur aprok mīlestību.

Ir brīnumsvecītes, viendienītes, nomirdzēja, papriecājās un palika melna apdegusi drāts. Ko izmest un aizmirst.

Un ir sveces, kas saļipinātas no velnsviņzin no kā. Tās deg strauji, sprakšķ un dūmo, reizēm arī dzirksteļo.... Izdegot atstāj pleķi uz galdauta un reizēm nosvilina eglīti. Bet ar to tās paliek atmiņā ilgi. Vēl pēc daudziem gadiem, paņemot veco galdautu, ieraugot neizmazgājamo pleķi, viss atkal ataust spilgtā atmiņā..............