"Jūs negribat seksu? Hmm, vai tik tās nav bailes no attiecību veidošanas ... Vai tomēr nevajadzētu otrādi? Vispirms attiecības un tad sekss? Diez vai tas būtu jāuzskata par novirzi no normas, ja cilvēks, kuram kādā dzīves posmā nav iemīļotā vai ļoti tuva cilvēka, ar kuru veidot seksuālās attiecības, ?tikai seksu? vienkārši nevēlas. Vai tiešām tas ir dīvaini, ja cilvēks grib, lai lietas notiek secīgi ? vispirms tiek satikts cilvēks, ar kuru gribētos pavadīt kopā laiku, un tikai tad sekotu sekss? Vispārinot - ir jau arī citas dziņas, kas cilvēka dabai neatņemamas, bet tās tik ļoti mūsu sabiedrībā absolutizētas netiek.

Savukārt mediķi saka, ka nav tāda seksa, kas domāts tikai organisma vispārējā veselības tonusa uzturēšanai. Nevar parakstīt seksu kā fizioterapijas procedūru. Sekss ir saistīts ar jūtām. Šis akts nav obligāta ikdienas nepieciešamība. Tajos dzīves posmos, kad nav partnera, ar kuru veidot pilnvērtīgas attiecības, bez seksa var iztikt. Bezjūtu sekss veselībai ir tikai izdomājums. Sekss ir attiecību vainagojums nevis starta punkts

Tas ko saucam par ?seksa trūkumu organismā?, rodas nevis tad, kad nav seksa, bet tad, kad nav atbalsta, ko sniedz otrs cilvēks, kas ir blakus ikdienā, ar kuru dalīties vēlmēs un iecerēs. Kuram pieglausties noguruma brīžos un kuram dāvāt savus sirdsdevības brīžus. Es tīšām nelietoju vārdu ?vīrietis?. Jo, manuprāt, nav svarīgi, kāda dzimuma ir šis cilvēks. Nozīmīgi ir vēlēties, lai tāds būtu blakus.

Pieaugušās attiecībās vajadzīgs pieaudzis partneris. Ir skumji, ja dzīve savas kārtis izspēlējusi tā, ka kādā brīdī paliekam bešā. Tomēr - ir taču arī citas baudas un citi relaksācijas veidi, kurus dzīve mums piedāvā..."