|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| [never], 26-09-2005 20:31 |
|
4 |
Tu atnaaci kaa braazmains veejsh siltajaa rudens vakaraa. Liidzi nesot aukstu smarzju peec priezju mezja, vijoliiteem un suunaam. Tavaa sirmajaa baardaa sakjeerushaas peernaas vasaras mellenju ogas, mazliet saviitushas, bet tik saldas. TAvas dziljaas peetoshaas acis, visu redzoshas, siltas un smiinoshas kaa ausma juuras krastaa peec lietainaas nakts murgiem.
Atnaaci, sniedzi man kadikju zarinju, kuru aizdedzinaaju un juutot taa jauko smarzju kuusaaju tekot kaa vaska svece gar sveshturi, atstaajot formiigas, baltas peedas.
Jaa, es iemiileeju vinju - mezju, ieklausiijos tajaa, jutos tajaa kaa maajaas, ieguvu mieru, iemaaciijos dzirdeet skanjas, sajust smarzjas un dzirdeet domas.... |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
