|
|
etna dienasgrāmata
| Sestdiena 23-07-2005 00:11 |
|
23 |
"- Aū! - ievaimanājās Pūks, smagnēji nokritis uz grīdas.
- Nu redzi - tā notiek, ja aizmieg uz pašas rakstāmgalda malas, - es teicu. Tu krīti lejā.
- Tas ir tiesa, - teica Pūks.
- Bet kāpēc?
- Man rādījās briesmīgs sapnis, - viņš teica.
- Patiešām?
- Jā. Es atradu lielu mucu ar medu... - Pūks teica, berzējot acis.
- Un kas tur tik šausmīgs? - es jautāju.
- tā kustējās, - teica Pūks. - Bet tas ir Nepareizi. Mucām ar medu ir jāstāv uz vietas.
- Murgs kaut kāds, - es teicu.
- Bet daudziem miegā rādās murgi, - es uzmundrinoši piebildu.
- Ja? - jautāja Pūks - Par Neaizsniedzamām medus mucām?
- Nu kaut kas tam līdzīgs. Visai ikdienišķa parādība. Bet dīvaini ir tas, ka daudzi tā DZĪVO, nepamozdamies." |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
