"Par cilvēkiem, kas prātus un sirdis jauc.
Es skaitu līdz trīs,
Bet tieku līdz četri.
Tā vienmēr paliek pāri vēl kāds bet.
Sniedzos pēc sirds => attopos ellē,
Kur visi mazliet tēlo, ka tiem žēl,
Ka pēc dienas nāk diena,
Kur sirds paliek viena.
PAT NEPASAKOT K Ā P Ē C => kāds durvis ver ciet.
Rādiet, kur ir tas logs, caur kuru
Varu tikt atpakaļ tajā
Pasaulē, kur ļaudīm sevi jānosauc
Par cilvēkiem, kas prātu, sirdi ? jauc!
Vai ir tā vērts!
Es turos kā vīrs
Un esmu kā akmens.
Tu sit, bet vienmēr garām. Ai, cik žēl!
Kurmju ka biezs,
Acis ?> uz sauli.
Un visi mazliet tēlo, ka tiem bail,
Ka pēc dienas nāk diena,
Kur sirds paliek viena.
Es brīnos un cīnos ar dieviem
Par to, kurš zeltu kaisīs,
Kurš būs tas, kurš lūgsies.
PAT NEPASAKOT K Ā P Ē C => kāds durvis ver ciet.
Rādiet, kur ir tas logs, caur kuru
Varu tikt atpakaļ tajā
Pasaulē, kur ļaudīm sevi jānosauc
Par cilvēkiem, kas prātu, sirdi ? jauc!
Vai ir tā vērts!" |
