|
|
etna dienasgrāmata
| Svētdiena 19-06-2005 13:43 |
|
9 |
Ja tomēr kādreiz gadās pagurt lidojot,
Un ja zilumi un brūces vairāk negrib dzīt,
Diena saulainā šķiet milzīgs pārpratums,
Vieglāk peļķēm pāri lēkt, kā vērties debesīs,
Bet ausīs šalc ? viss kārtībā,
Vien gaidi šāvienu. Ja nebūs tas ?
Būs duncis tavā mugurā.
Un tu jau esi pamodies,
Un tevi atkal kaut kas triec
Lēkt pāri augstsprieguma līnijām.
Sauc palīgā!
Kāpēc te pazūd tava pasaule.
Ja blakus tev mēs arī dzīvojam?
Skrējiens izbeidzies. Tu jūti sevi vēl.
Krūtīs iezadzies, sāk spalgi spēlēt vijolnieks.
Nekustīgs un panisks kļuvis ir tavs miers.
Vēnās vārīties sāk sicīliešu asinis...
Tikai straume tevi glābs,
Un vienalga, kur tā apstāsies ?
Vai ellē, vai kur debesīs
Bet varbūt kāds to apturēs
Un trakā lidojuma mērķi
Brīdī pēdējā spēs izmainīt.
Sauc palīgā!
Kāpēc te pazūd tava pasaule.
Ja blakus tev mēs arī dzīvojam? |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
