Pārstaigājot interešu grupas "attiecību sektoru",izlasīju jautājumu:ko darīt,ja mīli cilvēku,kuru nedrīkstētu mīlēt un arī viņam ir jūtas?" Gribētos pakavēties pie vārdiem "kuru nedrīkstētu mīlēt..."
Varētu plaši apcerēt,ko nozīmē "drīkst" vai "nedrīkst",kas to ir noteicis,kur ir tā robeža,kur beidzas "drīkst" un sākas "nedrīkst"?Reizēm man liekas,ka mēs tik strikti dzīvojam pēc kat kādiem vispārpieņemtiem standartiem,kā rezultātā pazaudējam paši sevi.Mēs neieklausāmies savā sirdsbalsī,jo baidāmies no apkārtējo nosodījuma,bet laiks taču negaida!
Arī man nav svešas attiecības ar sirdij tuvu cilvēku, kaut gan zināju,ka šīs attiecības nedrīkstu turpināt.Atkal "nedrīkstu"...bet sirds jau nešķiro tādus terminus kā "drīkst" vai "nedrīkst".
Cilvēkus varētu iedalīt tādos,kuri lietas izsver ar prātu,un tādos,kuri seko savai sirdsbalsij.Tiem otrajiem ir grūtāk,jo,kur ir pieķeršanās,tur nāk līdzi arī pārdzīvojumi.Un tas vairs nav joks-tās ir negulētas naktis,tie ir asaru pieraudāti spilveni,tās ir ķermeni plosošas sāpes.Bet tajā pašā laikā,pāršķirstot pagātnes lappusītes,varu teikt paldies Liktenim,ka viņš man devis tādu iespēju izbaudīt šo dvēselisko izjūtu gammu.Šajā dzīvē viss ir uz pusēm un par visu ir jāmaksā,arī par skaistiem mirkļiem. |
