daudz laimes
vēl noķeršu
savos tīklos.
un
nāve
citam nāk klusi
dažam skaļi
līdz ar viļņiem
krastā mirst vaļi.
mirt
dažam nirt
svešā jūra,
okeānā,
krastā,
pie rājas,
pašam,
aizķerot kājas.
izziņas maldi,
neziņas vakums.
dzīve pa vidu,
gatavais trakums.
nāve,-
katram sava
dāvana sainītī.
vēl nevērta,
sirds sitas,
kā zivtele spainītī.
dzimšanas diena
katram viena,
kā katru gadu
svinama
miršana.
var.
nolikt dāvanu
nevērtu,
kaut kur,
uz kāda tālāka,
redzama plauktiņa.
ik dienu
pie tās.
mana.
siltā plaukstiņa.
es mīlu sevi,
un dzīve - Tevi.
ikdienas,
nāves glāsti,
miršanas stāsti,-
katra
dzimšanas diena.
man dota
dāvana viena.
ikdiena.
gan kādreiz vēršu,
varbūt jau šodien,
pēc putekļu gadiem,
kad apnikšu
draugiem un radiem.
tā jaukās gaidās
sapņos nāvi
es veru.
savu miršanu
aiz pūkainas astes,
pats sevi
es tveru
plaukstā.
ik dienu
skatos,
mazgāju rokas.
neceru,
neticu,
nezinu.
mīlu
dzīvoju,
veru, veru, veru...
jaunu
siltu,
aukstu,
skaistu,
neglītu,
bailes,
drosmi,
šausmas
nevienam
nedošu savas.
tik
tam,
tai,
tiem,
viņiem,
šiem,
kas par mani
kļūs.
par ko
kļūšu es.
skan
vēl nedzimuši
sidabra nāves zvani.
tos skatu
un ikdienā
priecīgi tveru
ar visu,
savu,
un dzīvi |