|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Vinnie, 23-03-2005 13:54 |
|
5 17 |
Rūgtums sirdī. Par pagājušo. Par ticību un reliģiju, par izlikšanos un teātri, par egoistisko vēlmi būt arvien tuvāk Dievam un būt labākam. Cik nožēlojami!
Riebums dvēselē par visu to ticības naivumu un bērnišķību, par pieviltajām cerībām, par daudzu ticīgo sakropļotajām dvēselēm, kuras saldi vēl tic, ka debesīs par šīm ciešanām tiks saņemta ilgi kārotā alga. Cik stulbi!
Skumjas par cilvēku vājumu, kuram viņi atrod attaisnojumu pat visabsurdākajā situācijā.
Dusmas par cilvēku lētticību, par pakļaušanos stereotipiskām, iesūnojušām dogmām, paražām, par nespēju domāt ar savu galvu, bet gan akli pakļauties iedomīgo cilvēku baram, mazgāt asarās viņu kājas un pasniegt uz zelta paplātes visu, ko viņi kāro.
Esmu vīlusies reliģijā kā tādā, nevis Dievā.
Esmu piečakarēta no cilvēku puses, nevis no Dieva.
Tā ir mana Traģēdija, nevis tava.
Visas ticības pamatā ir bailes. Bailes no Dieva, no nāves, no soda. Un tie, kas no tā visa nebaidās, neiet uz baznīcu un nesēž stundu drūmā, smacīgā un slēgtā telpā, lai parunātos ar svētbildēm. Tie arī nesūdz savus grēkus tikpat grēcīgam cilvēkam un nezvēr laboties, labi zinādams, ka tas tāpat nenotiks?
Dievs, es Tev pateicos par to saprātu, ko esi man devis.
|
techie: vinnie, ja shis ir Tevis raxtiits, noliecu galvu tavaa priekshaa... #2 2005-03-29 20:55
Vinnie: techie, tas ir mans.. #3 2005-03-29 22:46
tanaka: skatijos david sovu 21 novembri kur viena sieviete stastija labu anikdoti...iesaku to raidijumu paskatities...dzive pec naves...un vai ta ir... #5 2005-11-22 19:47
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
