Idelu sieviešu, tāpat vīriešu nav. Tie ir grāmatu, filmu un lugupersonāži.
Ir cilvēki, kuri spēj būt harmonijā ar otru cilvēku.
Problēma ir pašā meklēšanā. Paļaujoties uz iemācītām klišejām, mēs ar savas apziņas palīdzību cenšamies tādu atrast. Kad tas bereti atrodas, šis iedomati "ideālais" izrādās, ka viņš nav Tavs.
Tāpat, kā labāko ēdienu izgatavo tas pavārs, kurš neieskatās recepšu gramatā un jūt gatavojamo produktu, tapat arī atiecības.
Atrod sev vispiemērotāko tas, kas nemekle liekot prātu un iemācīti-iedomato, bet gan tas, kurš ir iemācījies izjust, kurš ir gatavs kļūt par māla gabalu un pielāgoties tiem negludumiem, kas ir jebkurā. Var saukt to par dabas daavaato neirolingvistiskās programmēšanas spēju, vai par sirdsbalsi, nosaukumam nav nozīmes. Tapat, ka apzīmējumiem, ideālais, harmonizējošais...
Par ciešanām. Ja paskatās plašāk, tieši prāts mumskopumā un arī individuāli ir sagādājis vislielākās ciešanas.
Loģikas un apzinatie aprēķini, plānoti projicētais vienmēr izrādas ar savām niansēm,kuras prāts nespēj pieņemt, jo plānotais bijis citāds. Un tad šīs neplānotās nianses gluži kā asas šķaunes iegriežas mūsu dvēseles vajadzību "apcirkņos" saārdot tos un radot to, ko dēvē par dvēseles sāpem.
Jo loģiskaki un saprātīgaki kļūstam, un jo ērtāk ar ša palīdzību iekartojam sva ķermeņa, miesas dzīvi, jo dvēseles ciešanu kļūst vairāk.
Citādi nevar būt.
Lūk pretsāpju līdzeklis ;)
neejot atnāc,
kļūstot par miglu acīs.
neesot esi.
negaidot Sauli,
kļūstot par tās siltumu,
sev paļaujoties.
nav ideālam,
taisnam Saules staram Tā,
ko gaida acis. |
