FILMAS BILDES SPĒLES APSVEIKUMI ČATS REKLĀMA oHo.lv VIP
Reģistrētiem lietotājiem



Reģistrēties Aizmirsu paroli!
Muktiana dienasgrāmata
 Ceturtdiena 04-06-2015 13:08 8  54

grāmatu ietekme

Sākotnēji pievienotais ieraksts (skatīt pašreizējo versiju):

Bērnam mājas lasīšanā uz vasaru tika iedots literatūras saraksts. Nav svarīgi, kas tur ir, lai gan nav arī mazsvarīgi, un vispār ir labi, ka tādi saraksti ir. (Divas no ieteiktajām filmām šodien pat noskatījāmies, viena ir „Kucēns”, otra - „Alpu pasaka”. „Alpu pasaka” puikam šķita pārāk garlaicīga un tam piekrītu – tādi sižeti vairāk piemēroti meitenēm. Bet „Kucēns” gan bija tāda pamācoša, ka ir labi aizdomāties, ka labam būt ir labi. Nu vispār abas filmas bija daudz maz pozitīvas un zemtekstā lika noprast, cik labi būt ir labam. Otras filmas varone Heidi gan man šķita pārāk laba priekš parasta mūsdienu bērna – tik labi bērni taču nemēdz būt. Tāpēc stāsts nešķita īsti sasaistāms ar realitāti.)

Vispār, cik zinu, arī pedagoģijā tiek uzskatīts, ka ir svarīgi bērniem lasīt jaukas, maigas, pamācošas pasakas. Uz šādu uzskatu balstās arī valdorfpedagoģija, kur speciāli katru dienu skolā tiek atvēlēta stunda, kad sākumskolniekiem lasa priekšā jaukas pasakas.

Pastāv uzskats, ka literatūra „attīsta dvēseli” – cilvēks kļūstot iejūtīgāks, saprotošāks, maigāks un labāks.

Taču es esmu nonākusi pie secinājumu, ka tā patiešām nav. Pazīstu dažus cilvēkus, kuri ir izlasījuši visu literatūras klasiku un ne tikai klasiku, bet cilvēkus ar vēl „cietāku sirdi” būtu vēl jāpameklē. Arī padomju laiku pedagoģijas autoritāte A.Drille (nesen par tādu uzzināju), kurš visu savu mūžu bija nostrādājis par skolotāju nepilngadīgo kolonijā un sarakstījis vairākas ar pedagoģiju saistītas grāmatas, saka to pašu – lielākā daļa kolonijas audzēkņu ir bērnībā lasījuši visas jaukās pasakas un daži pat izlasījuši visu ieteicamo literatūras sarakstu. Arī viņš bija secinājis, ka tās jaukās pasakas, ko lasījuši kolonisti, netiek attiecinātas uz sevi un savu dzīvi,- uz to sižetu noskatās kā uz attālinātu, ar sevi nesaistītu filmu.

Tātad, lūk, kādi secinājumi man ir radušies saistībā ar literatūras ietekmi uz personu:

1) Jaukās grāmatas un filmas tomēr neliek cilvēkam (bērnam) kļūt labākam, pretēji pedagoģijā pastāvošajam uzskatam. (Taču nevar noliegt, ka grāmatas un stāsti ir derīgi.)

2) Sliktās grāmatas pēc analoģijas droši vien neliek kļūt sliktākam.Iespējams, tās vairāk atbilst cilvēka iekšējai būtībai. Pēc analoģijas pie mūsdienu bērnu agresijas nebūtu vainojamas arī agresīvās filmas. Tomēr neuzdrošinos apgalvot, ka tā patiešām ir. Tomēr nopietni šo hipotēzi apšaubu.

3) Literatūra kaut ko attīsta. Tikai jautājums ko? Varbūt prasmi izteikties, lietot valodu? Lai gan man viens kolēģis izsakās un raksta ļoti labi, bet grāmatas, kā reiz, viņš nekad neesot lasījis un nelasot. Tātad ko literatūra attīsta? Intelektu? Es balsoju par to, ka prasme labi runāt un rakstīt ir iedzimts talants. Un arī labestība ir vairāk iedzimta kvalitāte, kas pārņemta no apkārtējiem reāliem cilvēkiem.

4) Labākam cilvēkam liekot kļūt tikai Dieva apziņa – apziņa, ka mācība būt labam ir nevis ieteikums, pasaka vai fabula, bet realitāte un loģika. Un vēl garīgie skolotāji ir teikuši,ka tikai stāsti par Dievu (un citiem svētajiem) attīsta cilveka iekšējo būtību jeb raksturu, bet nevis stāsti par parastiem cilvēkiem. Vai tiešām tik kategoriski? Tomēr fakts paliek fakts, t.i., esmu par to diezgan pārliecināta - jaukie pozitīvie daiļliteratūras stāsti neliek cilvēkam kļūt labākam. Un tomēr šis atklājums mani pašu pārsteidza.

Par ideāliem vīriešiem runājot Droši vien daudzi ir lasījuši...
Komentāri
migdala: Vienīgais, ko grāmatu lasīšana tiešām ietekmē, ir iztēle (grāmatu tēli galvā pārvēršas nosacītās filmās) un spēja analizēt apkārtējos notikumus un uz tiem reaģēt. Jo vairāk informācijas un iespējamo situācijas un rīcības iespēju ir prātā pieejams, jo lielāka ir iespēja, ka netiks pieļautas pavisam muļķīgas kļūdas. Pamatā, lasīšana uzlabo zināšanas par apkārtējo pasauli.
#1
2015-06-04 15:09
Muktiana: manuprāt, tikai zinašanas par apkārtējo pasauli. Pie reizes atpūtina prātu un dažreiz iepriecina dvēseli. Bet nav tā, ka padara labāku. Veicina iztēli - iespējams arī. Man gan šķiet, ka tā vai nu ir, vai nu nav. Par kļūdu nepieļaušanu gan neticu.
#2
2015-06-04 15:16
bruunais: Grāmatas ir kā durvis, bet atslēga lasītājā pašā. Manuprāt, tikai mijiedarbībā ar grāmatu (domājot līdzi, analizējot, šauboties, metot to pie malas un atkal ņemot rokās) parādās tās vērtība. Tu meklē, bet grāmata sniedz. Tu cīnies ar sevi, bet grāmata tevi tikai atspoguļo. :)
#3
2015-06-04 18:53
Muktiana: Varbūt... Grāmata kalpo kā izziņas materiāls, bet jau kā spogulis, kas ir pašā. Tā kaut kā?
Un tomēr tā nedod pievienoto vērtību, ja cilvēkam iekšā nav gatavība to paņemt. Tāpēc arī ir tie cilvēki, kas ir baigie literatūras speci, bet tomēr ļauni savā būtībā. Un tapēc ir naivi domāt, ka bērns no pasaku lasīšanas kļūs labāks vai vidusskolnieks - vairāk otra cilvēka dvēseli izprotošs..
#4
2015-06-04 19:00
limonija: Puikam iesaku izlasīt Džeka Londona "Balto Ilkni"(ja nav jau tas izdarīts). Nezinu nevienu, kuru šī grāmata būtu atstājusi vienaldzīgu - man to ir atzinuši pat "rūdīti nelasītāji":D
#5
2015-06-04 21:04
Muktiana: Tiešām ieteikšu! Bērnībā man ļoti patika, bet šo laikam tiešam vēl nav lasījis. Iešu pierakstīt! :) (Slikta atmiņa paliek.) Paldies par ieteikumu! :)
#6
2015-06-04 21:07
dogville: hmm..sveetie raksti ir literatuura?...lai nu buutu.Labi,ka maniem beerniem netika nozagta beerniiba(arii lasiija un lasa,bet ne piespiedu kaartaa)
#7
2015-06-04 21:53
Pārējos 1 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.


Iepazīšanās portāls oHo.lv
oHo.lv administrācija neatbild par iepazīšanās sludinājumu un pārējās portālā paustās informācijas saturu.
Apmeklējot oHo.lv Jūs apliecināt, ka esat iepazinušies ar oHo.lv lietošanas noteikumiem un apņematies tos ievērot.
© 2000.