|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
|
pasaule mainaas manaa acu priekshaa un es nespeeju tai izskriet liidzi. paaraak daudz kas vairs neshkjiet iists. es shodien biju stiprais plecs, atbildiigaa maasa. asinsmaasu man nav, bet taas, kuras gjimenee ielaulaatas vai kuru gjimenee ... lasīt tālāk |
|
11.janvāris 2012 02:02
man bija sapnis.
stāvēju dzidrā, saulainā ziemas dienā autobusu pieturā, mazliet vējš matos pūš. dzirdu tevi saucam mani. tā vārgi un mazliet aizlauzti tu sauc mani. Es pagriežos, bet aiz manis neviena nav. Patiesībā, nekur tuvumā neviena nav. ... lasīt tālāk |
atklāju sevī mazliet emocionāli mazohistiskas tendences. Ieraduma spēks, varbūt.
tik ļoti ir pierasts būt prom, lai arī šoreiz daudz tuvāk nekā vienmēr, tādā tīri kilometriskā nozīmē.
- kur tu šobrīd esi?
- ceļā uz vašingtonu.
- ... lasīt tālāk |
ientitātes krīze.
identitāte nav pazaudēta, bet salauzta un nepiepildāma. apnicis izpildīt radītāja plānu, apnicis nīkuļot un lauzt ceļu iedomātas virsotnes vārdā.
viena vienīga lieta manā dzīvē ir īsta un satverama. viena un vienīga zvaigznēs ... lasīt tālāk |
|
|
vairs nav, kam uzticēties. vairs nav neviena.
"Sasodīts! Tu padari mani vārgu. Tu liec man vēlēties darīt visu, ko vēlies, lai daru. Tu liec man vēlēties būt tevis salauztai, salauztai zem tevis. Tikt sauktai par palaistuvi un tādai būt. Un ... lasīt tālāk |
|
