|
Dienasgrāmatas (blogi)
12.jūlijs 2012 15:24
Izlasīju te vienu ierakstu un atcerējos gadījumu iz savas dzīves pāris nedēļas atpakaļ... Vakarā, noparkojot savu auto, apgāju apskates riņķi un skatos (!!!) uz auto ieskrāpēts smaidiņš! @#$%^!!!!! Bet jau pēc sekundes es ... lasīt tālāk |
Sievietei spēka maz, bet daudz viltības. -- Abhāzu sakāmv.
Sievietes stiķus un niķus krāva ratos - tie neizturēja. -- Armēņu sakāmv.
Sieviete - uzaicinājums kļūt laimīgam. -- Bodlērs
Daba ... lasīt tālāk |
16.decembris 2010 12:23
Man nekas neder un nepieder. Vientulība ir mana draudzene un mēs esam ļoti labas draudzenes. Jo viņa klausās, kad es runāju, atšķirībā no cilvēkiem, kuri sacenšas, kurš savu runājamo nobērs ātrāk, skaļāk un vairāk. Miers ir tas Dievs, ... lasīt tālāk |
30.novembris 2010 10:15
No miglas, no sniega, no lietus, no vēja paslēpties... No saules, no mēness, no zvaigznēm, no visiem novērsties... Un zināt tikai to, kas pašam dots un pieder, Un mācēt dzīvot tā, lai pašam der un ir, kaut citiem neder. ... lasīt tālāk |
Trompetes pūta un auroja bungas
Sāpēja ausis, un acis no košā
Cilvēka rokas, kas parasti maigas
Aplaudējot kļūst stipras un raupjas.
Slēpos no slavas un slēpos no sevis
Stūrī ierauties, rokas pie ... lasīt tālāk |
|
Sažņaugtos pirkstos mani sapņi
Kā burzītas papīra strēmeles.
Nicīgi, skaudīgi, nīgri kā vecs portrets pie sienas,
Tos burzot un plēšot paiet manas dienas.
Un, atskatoties, man nav ko nožēlot,
Jo nav jau ... lasīt tālāk |
10.novembris 2010 10:02
Mīļo tēti! Berlīne ir brīnišķīga pilsēta, cilvēki šeit ir draudzīgi, un man tiešām te patīk, taču man ir nedaudz neērti braukt uz koledžu ar savu Ferrari 599GTB no īsta zelta, kamēr visi mani pasniedzēji un liela daļa koledžas biedru brauc ar ... lasīt tālāk |
8.novembris 2010 15:50
Tieši tad, kad saburzītajiem un brāķētajiem sapņiem domātais papīrgrozs bija pilns (jūs jau saprotiet, ka ar to es domāju galvu), tad man bija gana! Mana pacietība bija galā, man vairs nebija spēka savaldīties un slēpt savu neapmierinātību mazajā ... lasīt tālāk |
Kad ar vienu skūpstu, pat diviem vai trim,
Man vairs nepietiek,
Kad pie auss pieliktu muti,
Neviens vairs nesadzird,
Es tad vēlos vai nu būt vai vispār nepiedzimt.
Ja es esmu, tad tā, lai pa īstam un ... lasīt tālāk |
20.oktobris 2010 22:28
Fricis Bārda "Sūtījums".
Mudž ļaudis alejās kā ziedonī, un cīrulis ikvienam azotī.
Kā dūnu vīkstols veļas meitenīts, tam pirkstos zils gaisa balonīts.
Te pasprūk tas un pazūd mākoņos, un ilgi mazā skatās ... lasīt tālāk |
Jaunzēlandes kakapo jeb pūčpapagailis ir viens no visvairāk apdraudētajiem putniem pasaulē. Pašlaik saglabājušies vairs tikai 82 īpatņi, kas dzīvo divās Jaunzēlandes piekrastes salās. Vairākas šā putna īpatnības apdraud viņu pašu. Kakapo ir ... lasīt tālāk |
Un gaiss, tik dzestrs, uzdzen mundrumu lielās devās, kaut saule ar saviem īsajiem, apgrieztajiem stariem vēl cenšas mani sasniegt un noglāstīt. Bet nevar jau vairs aizsniegt. Un tad nu no augšas, šķiet, man teic - atvaino, bet tev jāgaida mani ... lasīt tālāk |
...un es atceros kā plikām kājām skrējām pa nopļautas labības laukiem...īsie, resnie un sausie labības stiebri kājās nedūrās it nemaz un vienīgi vakarā, apsēžoties uz lieveņa, varēja beidzot atpūsties un mierīgi nopētīt kāju pēdas un tad tur ... lasīt tālāk |
19.augusts 2010 13:41
...un brīžiem tā gribas ko nesamaitātu un tīru, gaišu un priecīgu sirdij un dvēselei. gribētos iziet ārā, lietū un nomazgāt nost visu lieko, emocijas un darbus, nepareizās domas un sapņus. un atkal būt kā bērnam, kas spēj priecāties par ... lasīt tālāk |
19.augusts 2010 11:26
Lietus līst un līst, un līst...
Lietus līst un līst bez mitas.
Lietus līst un līst bez mitas,
Lietus līst un nesasitas: piks, peks, puks, poks, paks!
nu vai nav forš dzejolītis? šo es atceros vēl no bērnudārza, ... |
Kā gribētos tādā dienā kā šī, neko nedomāt...
Visas samezglotās domas un visu sarežģīto, kas apkārt, sasmalcināt...
Un sīkās druskas palaist vējā un aizmirst par tām.
Ik mirklis varētu būt tik svēts un kluss..bet tas ... lasīt tālāk |
|