|
26.marts 2005 13:39
..."ne" slieksni un pa "ne" durvīm ieiet tādejādībā, redzot visu tādu kāds tas ir(`ne` ir tas, kur ir jebkā būtība. ne dzīvs ne miris, ne liels ne mazs. Visa subjektīvā objektīvais pamats), nevis tik atspulgu acs dzīlēs, kuru atbilstoši iemacītam ... lasīt tālāk |
|
26.marts 2005 13:38
Es sev esmu reāls un īsts.
Un katrs ar apziņu apveltīts subjekts to var noteikt.
Identitati, savu atbilstību sev nevar rast, jo tā jau ir atradusies. Var tik pamainīt kaut ko no formas, ne būtības.
Būtība un forma, saturs un ... lasīt tālāk |
|
|
25.marts 2005 14:23
izdzerta rīta,
Lieldienas ola.
uz galda svece
un kadiķu zars.
pa logu ielaužas Saule,
atsitot staru
pret pieri.
un nokrītot,
zaķīši aizlec
pa grīdu,
ar saulainām ļipiņām
lasīt tālāk |
|
20.marts 2005 09:57
ledus noguris
sev jūru turēt skavās.
plauksta uz auksta.
-_-
nenoturēt viņu,
kam nav lemta.
acīs slīkstot
dzirkstis šalc.
melns un balts
grāmatu lapās.
roka un pirksti
lasīt tālāk |
|
16.marts 2005 13:13
ekrāna miglā iekāpjot
ikdienas maskas aizsviežot
atveram sevi īsto,
to jauko,
varbūt ikdienas nīsto.
stundas laikā
kaut piecsimt draugu,
lai uzceptu kūku
šeit nevajag raugu.
lasīt tālāk |
|
15.marts 2005 11:35
Dievs radīja cilvēku,
jo viņam bij` skumji.
no viena iznāca divi,
un tas bija dumji...
cilvēkam ķermenis tika,
un tika vēl arī prāts.
pirmais nezin, kas sāts,
otrais,- kas tiek piedāvāts.
lasīt tālāk |
|
12.marts 2005 11:38
...viņam vaij`g baudu,
viņai vaij`g naudu.
abpusēji apmierinata
derības takts.
un pa vidu,
aizsietu acu
melna nakts... |
|
12.marts 2005 11:20
iet sirmām galvām
rīta cilvēki klusot.
kluss birst baltais sniegs.
-_-
mana realitate,-
tik šis mirklis.
pārējais viss,-
pagātnes atmiņas,
nakotnes irklis.
šīs rindas,-
lasīt tālāk |
|
11.marts 2005 17:13
steidzas ūdeņi
visi tecēt uz jūru.
ledus kūst lēni.
-_-
ielas ūdeņi.
riteņu bangas.
pret apmali
izšķīst man
netīrā sejā.
tek lejā.
atstājot vagas
vecos arumumos.
lasīt tālāk |
|
9.marts 2005 01:18
pavasara miegs
vasaras sapņu zemē.
ausmas nogurums.
-_-
sniegā sapinusies migla
ežiem nākas lapās sust.
piekūst gaidas
sāļā putrā.
negrib miesa prieku just.
kaut kā ... lasīt tālāk |
|
8.marts 2005 15:28
musha,
maza, maziitinja
lidoja spindzeeja,
bizeneeja.
skreeja, skreeja,
ieskreeja
lielajaa, slapjajaa logaa.
nekad, nekas
vairs nebuus
taa,
kaa shajaa
jaukaa ... lasīt tālāk |
|
8.marts 2005 15:26
Hagrida buudaa
Silta teeja.
Sunjuks reeja.
Taapeec vasaras
Sniegiem kust.
Karstumu kliedeet
Un miiljumu just.
Milzjiem uguns
Paareejiem es.
Sanjem un nes.
lasīt tālāk |
|
8.marts 2005 15:25
Njigu njegu beerni skraida
Dazhs ir prieciigs, cits tik raud.
Zirga degunu kaads spaida
Kaads jau muguraa tam lien.
Mammas, teeti kasee runaa,
Bet ik beernam gribas iet.
Cukurvati tam sprauzh ... lasīt tālāk |
|
8.marts 2005 15:24
Briivlaiks slapjaas biksees teerpies,
Mashiinas paar ielaam miglu klaaj.
Taa vien gribas projaam doties
Kaut liidz Hagridbuudas slieksnim.
Uzeest sermulinju maizi, padzert teeju,
Paartapt kalambola ... lasīt tālāk |
|
8.marts 2005 15:20
Jauks juunija vakars
Puuka priediishu mezjaa.
Maajas durvis bungaaja
Rozaa Siventinja kjepa.
Skaidu laaciitis vecuma slinkumaa chaapoja,
Ielaist shnjukurmazuli Puuka maajaa.
Un abi briidi kluseeja, ... lasīt tālāk |
|
8.marts 2005 02:56
koki stāv kaili,
nogaidot Saules pausto.
kā sniegs, tā mēs arī.
-_-
Saules kāpums
nav pienākums,
mums ģērbties
izdomu drānās.
visi mierīgi
gaida,
tik cilvēki
lasīt tālāk |
|
7.marts 2005 01:36
kājas uz vēsa.
rokas laiž krūzi brīvē.
lauskas bēg projām.
-_-
dzīves brīvē
vēsi.
Saules svelmē
karsti.
zvaigznes pa debesu jumu
izkaisa sīknaudā
Visuma sauļu ... lasīt tālāk |
|
5.marts 2005 15:47
klukstīte cāļus
sniegā pie slieksšņa skaita.
vēl viena diena.
- -
pagraba jumtiņš
ieliecies balta sniega.
tāds vieglais smagums.
- -
runcis purina
asti kūtspriekšas dakšām.
man ... lasīt tālāk |
|
3.marts 2005 23:58
meli kā migla,
veldzē no rīta rasa,
smiltīs pazūdot.
- -
rāma miega smaids.
dūres trieciens man sejā.
āliņģa šļaksti. |
|
3.marts 2005 18:43
vakari smaržo
tik dīvaini saldklusi,
ka es tos dzirdu.
lēni pukšinot
kāds naktsputns uz savu ligzdu
nes knābī sirdi.
vakars nes savu,
varbūt tavu sapnīti.
miega pelīti. |
