Dziesma par jūru

Maza balta laiva
Jūras viļņu putās,
Diena nakti maina,
Ceļa vējš šalc burās.

Jūrā kaiju mājas,
Vēl ir tālu krasts,
Zilgan zaļi klājas
Brīnums neparasts.

Manā jūrā zvaigznes krīt,
Zvaigznes krīt uz atgriešanos,
Varbūt tas vēl nebūs rīt,
Manā jūrā zvaigznes krīt...

Es ar jūru dejā
Klāt pie vaiga vaigs,
Ūdens šļaksti sejā -
Mīļā skāriens maigs.

Arī tālās zemēs
Sapņos ausīs šalc -
Jūras spējie vēji,
Liedags smilšu balts!

Dzdz autors: Ullala

Būtu labi...

Filma «Straume» saņem «Zelta globusu» ...

citi ieraksti straume22 d-grāmatā (~79)

Komentāri

Gerbera: Skaists, romantisks dzejolis!

2025-01-07 15:27

straume22: Paldies, man arī patīk:)
Gadījās bilde draugos.lv:)
Par spīti nosaukumam, jūrascūciņām nav nekāda sakara nedz ar cūkām, nedz ar jūru...:)

2025-01-07 16:07

VECA_PIEPE: Bilde riktīgi filozofiski jautrā. :)

2025-01-07 19:42

straume22: Paldies!:)
Līdz šim nevaru saprast, kāpēc šiem dzīvnieciņiem ir tāds nosaukums, ja ūdens viņiem nepatīk...

2025-01-07 20:13

VECA_PIEPE: Man bērnībā bija gan kāmis, gan jūras cūciņa, neskatoties uz to, ka mājā dzīvoja kaķis un zvirbulis ar salauztu spārnu (abas ar māšeli atnesām to putnu uz mājām no upes malas) dzīvojās spānijas rozes kokā- visi tie kustoņi čupojās kopiski vienā mudžeklī. Atminos, ka es arī nekādīgi nevaru saprast: kāds sakars tam grauzējdzīvniekam ar cūku un ar jūru. :)

2025-01-07 20:28

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.