|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
|
Nekad nebiju domājusi, ka pateikt "stop" ir tik grūti. Psihoterapijā tas ir viens no pašiem grūtākajiem treniņiem, kuru reiz kopējā seminārā izturēju izcili. Patiešām! Bet, kad reālajā dzīvē nākas pateikt "stop" kādai no ... lasīt tālāk |
|
Bija reiz tāds teiciens: "Visi domā, ka pienāks laiks. Bet laiks tikai aiziet..." (krieviski skanēja daudz labāk, bet tas nekas - doma tāpat skaidra) Tad nu laiks iet, cilvēki mainās, dzīve kļūst skarbāka (vai kādam citam, ... lasīt tālāk |
|
Vai ir iespējams nomirt un pēc tam atkal dzīvot? Jā, patiesībā mēs pamazām mirstam jau kopš piedzimšanas brīža, bet superjūtīgie un jutīgie cilvēki visu savu dzīvi ik pa laikam piedzīvo mazas "nāvītes". Kāds aiziet un kāds ... lasīt tālāk |
|
Ieradumam ir liels spēks. Arī ieradumam šad tad iegriezties šajā portālā. Tas gan nenozīmē, ka te būtu kas aizraujošs vai ka te kāds gaidītu... t.i., gadu gaitā maz kas mainījies, ja nu vienīgi portāla ārējais tēls (mazdrusciņ). Bet tik un tā ... lasīt tālāk |
|
Tāda sajūta, ka dzīvē viss notiek pa apli. Citiem pa spirāli (uz augšu vai uz leju), bet citiem vienkārši pa apli. Atkal esmu tajā pašā punktā, kādā biju pirms kāda pusotra gada. Nu jau cita un citāda. Varbūt izaugusi. Varbūt pat ... lasīt tālāk |
|
|
20.jūnijs 2011 10:01
Impossible is nothing.
Atliek tikai ticēt, cerēt un mīlēt. Kam, uz ko, par ko un ko/kuru - tas lai paliek katra paša ziņā. :)
Life is wonderfull... |
|
11.maijs 2011 11:01
Vot, nevaru saprast, vai sapņos mēdz atkārtoties kaut kādi jau bijuši notikumi, vai arī sapņi tomēr prognozē kaut ko vēl nebijušu. Pats notikums pēc būtības it kā jau bijis. Izpildījums sapnī mazliet atšķiras no bijušā realitātē. Gribētos ticēt ... lasīt tālāk |
|
Ir divas lietas, ko es vienmēr nepārprotami sajūtu - nepatikšanas un beigas. Es vēl mēģinu sevi mānīt, sak, varbūt tomēr ies secen tas mellais nepatikšanu mākonis, sak, varbūt nekas vēl nav beidzies, sak, nu nevar tā būt, ka viss tik vienkārši ... lasīt tālāk |
|
18.janvāris 2011 10:23
Dažiem cilvēkiem romantiku nevajag. Vot, nevajag un viss. Ne viņiem sirdstrīsu, ne sveču gaismas, ne šampaniešas glāzes kaut kur virs Rīgas jumtiem... nevajag. Un iztēles absolūti nekādas. Tik vien kā nedēļas nogalē aizbraukt pa kādu ... lasīt tālāk |
|
3.decembris 2010 11:44
Vistizlākais dvēseles stāvoklis ir apjukums. Kad nezini - ar ko, par ko un kāpēc. Kad viss dzīvē ir sagriezies kājām gaisā (pat jāsaka, jau kuro reizi) un kad apjukums kļuvis par pastāvīgu sabiedroto. Kad darbs vairs nesniedz gandarījumu (varbūt tas ... lasīt tālāk |
|
12.oktobris 2010 20:33
Pirmo reizi dzīvē man patīk lietus. Ne tas vasarīgais, atspirdzinošais, kas pērkona negaisa laikā pārsteidz pašā svelmē, bet rudens drēgnais, līņājošais, kaitinoši pilinošais... Tas perfekti sader ar manu dvēselisko stāvokli šobrīd - ne ... lasīt tālāk |
|
3.septembris 2010 17:07
Septembris - mans mēnesis - atnācis ar lietiem un plūdiem... Nav jau nekāds noslēpums, ka šāds slapjums nevienam neiet īpaši pie sirds, un tomēr ir jau drusku par daudz... da arī noskaņojums tāds nekāds... Mēģinu saņemt sevi rokās un nečīkstēt, bet ... lasīt tālāk |
|
29.augusts 2010 12:18
Pamodos ar saldi sērīgu sajūtu. Sapņi šonakt bija tik savādi - nezinu, vai pie vainas bija filma, ko vakar vakarā skatījos (riktīgs raudamgabals par mīlestību mūža garumā), vai arī tas, ka piezvanīja kāds nu jau vairākus gadus no apvāršņa nozudis ... lasīt tālāk |
|
5.augusts 2010 13:14
Vot, tā ir lieta, kas man nepadodas - sēdēt kā uz adatām un kaut ko gaidīt, vienalga ko. Mēs visi taču kaut ko gaidām - telefona zvanu, e-pastu, randiņu vai darījuma tikšanos, darbu, algu, atvaļinājumu, draudzību vai mīlestību un, galu galā, arī ... lasīt tālāk |
|
20.maijs 2010 22:50
es jau biju aizmirsusi, kā tas ir... kad mulsuma pilnas acis ieskatās pretējās un sabīstās no to tuvuma... kad zaļi pelēkās satiekas ar brūnajām un šķīst dzirksteles... kad rokas nezin, kur likties un apvij pašas sevi, kaut ļoti gribas saķerties ... lasīt tālāk |
|
23.decembris 2009 10:32
...teikšu, ka šis gads nav bijis no tiem labākajiem (neskatoties arī uz
dažiem visai jaukiem piedzīvojumiem/pārdzīvojumiem) un šķiet, ka arī JG
sagaidīšu viena, skatoties, piemēram, "Geišas atmiņas" vai kādu citu
tikpat smeldzīgu filmu, bet 1. ... lasīt tālāk |
|
18.oktobris 2009 20:07
Reizēm es gribu aiziet neatskatoties. Reizēm es
gribu tikt sagaidīta ar plašu apskāvienu un maigu skūpstu. Reizēm es
gribu izskūpstīt visas asaras no Tavām acīm. Reizēm es gribu raudāt uz
Tava pleca.
lasīt tālāk |
|
17.septembris 2009 11:06
Visu laiku mēģināju saprast, vai spēju otram no sirds novēlēt, lai viss izdodas... kopā ar citu. Nu zinu, ka varu. Bez nosacījumiem, bez gaidām, bez pārmetumiem, bet ar labām atmiņām par bijušo, otram pateikt - esi laimīgs, kaut arī bez manis!
Tā ... lasīt tālāk |
|
26.augusts 2009 21:16
Ir grūti būt stiprai... Liela daļa cilvēku mani pazīst kā "strong lady" ar šerpu raksturu. Velns brunčos, tā sacīt. Un tikai neliela daļa zina, kas aiz šīs stiprās lēdijas maskas slēpjas. Reizēm tā gribas ieritināties kādam azotē un būt ... lasīt tālāk |
|
16.augusts 2009 14:02
Visiem zināms, ka ir melnā piektdiena, bet vai ir arī melnā svētdiena?
Pamodos šorīt aplam apmaldījusies pati sevī, saprotot, ka nu jau nedēļu
manā zemapziņā cirkulē kādā seriālā nejauši dzirdētie vārdi. Vienkārši,
bet tik skaudri izjusti un ... lasīt tālāk |
|
