FILMAS BILDES SPĒLES APSVEIKUMI ČATS REKLĀMA oHo.lv VIP
Reģistrētiem lietotājiem



Reģistrēties Aizmirsu paroli!
riebekle dienasgrāmata
 Trešdiena 03-07-2019 20:46 55  238

Misija. Kreisais izgājiens.

Sākotnēji pievienotais ieraksts (skatīt pašreizējo versiju):

Sākās viss ļoti ierasti – e-pastā iekrita ziņa „Sveika! Vai nevēlies iepazīties?”. Pirmajā momentā gribējās atbildēt „ Paldies, nevēlos gan! Kā tu uzminēji?”, bet tad apdomājos (neraksturīgi man! ) un uzrakstīju, ka vēlos gan iepazīties un bla-bla-bla. Vārdu sakot, jau pirmajās dažās vēstulēs es uzzināju, ka viņš ir precējies, gadus 32 vecs, viņam ir divi jauki bērņuki, pūkains kaķis, smuka sieva, kura negrib seksu (sāp galva, nogurusi no bērnu auklēšanas, aizņemta tusējot ar draudzenēm, nogurusi no darba) . Viņš pats gan grib seksu. Ļoti grib. Tik ļoti, ka gatavs tikties pat ar mani. Parunājam par hobijiem, darbu, dzīves uzskatiem . Izrādās, viņš tāds sakarīgs cilvēks, tīri vai žēl paliek. Sievu un bērnus, protams. Jau iztēlē redzu foršo puisi salaižam ar kādu, kurai ne galva sāp, ne sagurums tusējot un boršču vārot, kura varbūt paliks no viņa stāvoklī un tad panesīsies visa tā jau ierastā figņa kā Kivičam, tikai bez FB un šova masu plašsaziņas līdzekļos. Nu un tad es izdomāju, nafig, man laba sirds, izglābšu ka es vienu ģimeni, aiziešu ar’ satikties ar to puisi. Vārdu sakot, sarunājam randiņu kādā kafejnīcā, tā teikt, iepazīsimies, apskatīsim viens otru, nu un tādā garā.

Uz randiņu uzstīvēju savu jauno krūšturi, kas manas divas uzceļ vēl nebijušos augstumos, un uzvelku smuki dekoltētu brīvu topiņu. Tā, tagad varu par krāsošanos neuztraukties, acīs man vairs neviens neskatīsies. Jo, ziniet, ir grūti visu laiku taisnoties, ka es kosmētiku nelietoju, un tā.

Vārdu sakot, satiekamies kafejnīcā ar viegli pietumšotu interjeru mājīgākas un intīmākas gaisotnes radīšanai. Nopētām viens otru. Viņš ir smukiņš - nedaudz plecīgs, glīts, pagara auguma, gaiši brūniem matiem, viegli uztraucies. Ņemams, vārdu sakot. Skatos, ka arī viņš mani nopēta. Skatiens gan nekur tālu netiek, bet tā arī bija plānots. Piesēžam pie galdiņa, paņemam izpētīt dzērienu karti, pie kaut kā jau jāpaturas. Pārlaižu acis piedāvājumam. Jap, derēs. Domās saņemos, ievelku elpu, laiks sākt misiju. Puisis sev pasūta kafiju, es sparīgi izvēlos lielo kausu alus. Un palūdzu vēl arī salmiņu. Jūtu puiša un oficianta skatienu un viegli slēpto apjukumu. Man riebjas alus. Bet patīk salmiņi. Kaut ko patīkamu taču vakara gaitai vajag, vai ne? Vārdu sakot, viņš jau ir mazliet samulsis, redzu, kā viņa skatiens bažīgi uzlūko nu jau nevis manu dekoltē, bet alus kausu. Mīlīgi paskatos un pasmaidu, tā pavisam mīļi. Apmaināmies ar kaut kādām nebūtiskām frāzēm, papļāpājam, redzu, ka viņš sāk atslābt un nomierinās. Mazliet pakoķetēju. Pieķeru sevi pie domas, ka, velns, ir tik forši ar viņu tā kaitēties un ka nu jau man ne tās sievas un bērnu žēl, bet gan tā puiša. Bet nu misija ir misija. Ar zināmu nožēlu iekšēji saņemos. Pusizdzertajam alus kausam skaļi noklaudzot uz galda, bliežu puisim tieši starp acīm: ”Nu, un kā tad būs ar to seksu?”, es pēkšņi jautāju. Viņš apstulbst. Tagad tikai neapstāties. „ Nu, kādās pozās tu gribēsi? Tev taču prezis ir līdzi? Tu taču zini kā to lietot? Tagad tik daudz visādu slimību var saķert…” Nu un tālāk seko manis visai vāji sagatavota lekcija par seksuāli transmisīvo slimību izplatību, daudzveidību un grūto ārstēšanu. Mazliet saputrojos, nosaucot pazīmes, kas vairāk atgādina vējbakas, bet kāda starpība, galvenais, ka izklausos pārliecinoši un ka mans klausītājs sejā maina krāsu no koši sārtas uz krietni pabālu. Kad sasniegts vajadzīgais krāsas tonis, strauji beidzu lekciju un dodu pēdējo bliezienu: „ Nu, kā tad būs, ejam paseksot?”. Puisis it kā atmostas, sarosās, kaut ko sāk meklēties pa kabatām un murmināt par to, ka viņam šodien nav laika, ka jāpalīdz sievai bērnus pieskatīt un ka varbūt mēs citu dienu varētu, bet nu šodien galīgi nē, un tā. Fūūū, klusībā atviegloti uzelpoju, viss kā pa sviestu. Puisis steidzīgi atvadās, es palieku, sakot, ka vēl pasēdēšu un izdzeršu atlikušo aliņu. Kad smukucis gandrīz klupšus izskrējis pa durvīm, riebumā aizgrūžu alus kausu tālāk un pasūtu baltu saldu lati, to man atnes ar bagātīgām putiņām un garu skaistu karotīti. Brīdi ņemos ap maigajām putiņām, pamazām nomierinos un atslābstu pēc saspringtās misijas, aplaižu skatu apkārt. Netālu pie bāra letes sēž glīts puisis, viens. Piemiedzu viņam ar aci. Viņš pasmaida pretī, bet aizgriežas. Velns, laikam dzirdējis manu lekciju par tiem izsitumiem. Ehhh…

Bet tā late bija garšīga. ...

Drēgnums Pēc vakardienas
Komentāri
Skarlete: Man arī bija pāris randiņi te ar precētajiem...pēc tam viņi šeit vairs nav redzēti!:))
#1
2019-07-03 20:58
riebekle: To es saucu par sieviešu solidaritāti! :D
#2
2019-07-03 20:59
nazis: Attaisno savu vārdu visā pilnībā :( Riebekle!
#3
2019-07-03 21:05
riebekle: Visi stāsta varoņi, izņemot divas krūtis, ir izdomāti. :D
#4
2019-07-03 21:08
nazis: Par krūtīm nešaubos, par Tevi arī. Cilvēks, kas spēj izdomāt, spēj arī to realizēt /cenšas izskatīties ļoti gudrs/:D
#5
2019-07-03 21:14
riebekle: Ehh... es pateiktu, bet nedrīkst sagraut leģendu. :D
#6
2019-07-03 21:15
nazis: Ja gribi noklusēt, tad nesaki A, būs jāsaka arī B. :D
#7
2019-07-03 21:20
Pārējos 48 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.


Iepazīšanās portāls oHo.lv
oHo.lv administrācija neatbild par iepazīšanās sludinājumu un pārējās portālā paustās informācijas saturu.
Apmeklējot oHo.lv Jūs apliecināt, ka esat iepazinušies ar oHo.lv lietošanas noteikumiem un apņematies tos ievērot.
© 2000.