Closing_Time dienasgrāmata

Katra diena bez Tevis,

Kā nebeidzams maratons,

Sarunās ar Tevi bez Tevis,

Vien surogāts,

Vien laimīgas dzīves

Fons,

Un noberzto atmiņu sāpe,

Un slāpes,

Pēc finiša taisnes,

Kad ... lasīt tālāk

Pirms nomirt,

Nāksies padzīvot

/Closing Kļū /

Kad diena līdz ar sauli

Rimst,

Sev līdzi nolietotās ēnas

Paņemot,

Es gaidu nakti atnākot,

Kad varēšu es savas slāpes

Nē, ne jau vīnā,

Bet Tevī remdēt,

Tavus skūpstus,

Bez liekām ... lasīt tālāk

Cena ir tikai tiem,

Kuri neapzinās savu

Bezvērtību

/Closing Kļū /

Mākslīgā dzeguze

Mākslīgi kūko,

Gājputni kaut kur

Saulītē lūko,

Bet mēs -

Ar sirdīm savām pakrūtē

Liesmu tveram svecītē.

Un mīļš mums katrs mirklis,

Un nav no mākslīgā tur

It ... lasīt tālāk

Skaisti iesaiņots tukšums,

Ir un paliek tukšums

/Closing Kļū /

Dzīve radīta grēkošanai.

/Closing Kļū /

Tu jautā,

Kam Tavās acīs,

Tik bieži lūkojos.

Es Tevīm maigi

Piekļaujos,

Un klusi,

Čukstus atzīstos,

Es pasauli jau sen

Tavām acīm skatu.

Lūk tagad viņas

Rāda man,

Kā ... lasīt tālāk

Tavas acis, mati,

Smarža,

Viss,

Ne tā kā visām.

Tas bija tikai mirklis īss,

Bet tajā bija viss,

Kas manī bija

Apdzisis.

Kam pasauli tagad

Novembra acīm skatīt,

Gan sveces vēl sagaidīs

Skatus,

Vēl iespēja sajaukt ir kārtis,

Un izvilkt sev nolemto ,

Ar kuru kopā,

Līdz pašam martam,

Un varbūt pat vairākiem ... lasīt tālāk

Var laisties prom,

Ar prāmi, ar lidmašīnu var,

Var itin jauki, rāmi,

Caur vadiem baudīt

"Panorāmu",

Var,

Bet kas lai tēva zemi,

Kaut traktora, ne zirga spēku

Ar ?

Bet kas lai mātes ... lasīt tālāk

Mēs neatpūšamies viens

No otra,

Mēs vienkārši nogurstam

Kopā.

Un tā mēs ejam pa dzīvi,

Saistīti un brīvi,

Kaut nespēt mums mūžīgiem

Kļūt,

Toties varam mēs laimīgi,

Kopā,

Dzīvi ... lasīt tālāk

Kad Tevi es satikšu,

Pirmais, es pēdas

Tev skūpstīšu,

Par to, ka gāja to ceļu,

Kas saveda mūs,

Kad Tevi es satikšu,

Otrais, ko darīšu,

Sevi es izģērbšu,

Lai redzi, cik kaila

Bez ... lasīt tālāk

Tai mirklī man šķita,

Tā esi Tu,

Kas smaidot man

Roku uz pleca liek,

Bet pievīla mani

Tas mirklis ar ezera atspulgu.

Nē, ne Tu,

Vien es ar savu iedomu.

Un nu, ar to

Pār ezeru ... lasīt tālāk

Tu neesi gariem,

Un cirtainiem matiem,

Tu neesi acīs ar brīvdienu skatiem.

Un brīžam man šķiet,

Ka neesi vispār,

Bet pieskaros es pa tiešo,

Pie dvēseles,

Kas prom mani ... lasīt tālāk

Pa sapņiem mēs klīstam,

Kur mīlam pa īstam,

Nezinot īsti,

Ka tad esam īsti,

Un mostoties dziestam,

Un mostoties nīstam,

Jo nespējam īstiem vairs nomodā būt,

Kā dziestoši rēgi

Mēs ikdienā ... lasīt tālāk

Mēs ietekam naktī,

Katrs no savas vakara puses,

Uz vidu, kā jūru,

Kā divas upes,

Mums tajā patīk

Dvēseles atvarā sapīt,

Un skatīt,

Kā tajā zvaigznes,

Kā laimes mirkļi no debesīm