|
|
Closing_Time dienasgrāmata
|
Kad zeme saules dusmas Skaistumā vērš, Veidojot blāzmas ziemeļu Pusē, Vēji tad klusē, Netraucē klausīt, Kā skaistums tas debesīs Pulsē. Šķiet varētu mūžīgi Burvībā tajā vērties, ... lasīt tālāk |
|
Dzīve ir pārāk īsa, Lai par to Runātu /Closing Kļū/ |
|
Viegli atrast sev sievieti, Grūtāk sievu. Viegli atrast sev vīru, Grūtāk vīrieti. /Closing Kļū/ |
|
|
|
Kad diena līdz ar sauli Rimst, Sev līdzi nolietotās ēnas Paņemot, Es gaidu nakti atnākot, Kad varēšu es savas slāpes Nē, ne jau vīnā, Bet Tevī remdēt, Tavus skūpstus, Bez liekām ... lasīt tālāk |
|
Viss apkārt mazs, Un nesvarīgs, Kad svarīgākais Sirdī mīt. /Closing Kļū/ |
|
Vislielākie prāti Neapspriež neko, Jo tiem ir zināšanas par visu /Closing Kļū/ |
|
Kam pasauli tagad Novembra acīm skatīt, Gan sveces vēl sagaidīs Skatus, Vēl iespēja sajaukt ir kārtis, Un izvilkt sev nolemto , Ar kuru kopā, Līdz pašam martam, Un varbūt pat vairākiem ... lasīt tālāk |
Es atradīšu Tevi,
Pēc tā baltuma,
Ko citi ar skaudības dubļiem
Aizmālē,
Lai domātu es,
Ka nav Tevis
Šai pasaulē.
Lai jau,
Lai viņiem tiek,
Man Tavā baltumā
Jāieiet,
Bet ... |
|
|
|
Nav rudenī nekā, Kas būtu manas jūsmas vērts. Ja tik vien tēja, Un Tu, Kas viņu mazā tasē lēja. Nav rudenī nekā, Kas būtu mana prieka vērts, Ja tik vien medus, Un atkal Tu, Kas viņu ... lasīt tālāk |
|
Tu neesi gariem,
Un cirtainiem matiem,
Tu neesi acīs ar brīvdienu skatiem.
Un brīžam man šķiet,
Ka neesi vispār,
Bet pieskaros es pa tiešo,
Pie dvēseles,
Kas prom mani nes,
No neizprotamās, ... lasīt tālāk |
Es atnesu Tev
Ziedus,
Bez izsaukuma zīmes.
Tu atstāji tos ziedēt
Savā nodabā.
Un atkal ziedi ziedēs
Vien Tavā istabā,
Un atkal lūpas dosies
Tai zīmju pastaigā,
Kas izlolota ... lasīt tālāk |
|
Mīlestība ir mūžīgā cīņa Ar gravitāciju. /Closing Kļū/ |
|
Tajās dienās vēl Tevi Nezināju, Bet jau tad naktīs pie Tevis Gāju. Parasti ceļš mani veda, Pa pienu, gar zvaigznēm, Uz augšu, Es gāju un domāju, Kā Tevi saukšu, Es gāju un domās ... lasīt tālāk |
|
Ir mirkļi, Ar sevi kad paliec, Jau cits, kaut itkā Tas pats, Ir mirkļi, Kuri mirklī pa plauktiem saliek, To neziņu, Kāds esi pats. Ir mirkļi, Kuri atnāk un paliek, Līdz neaizej ... |
|
Neuzticīga tā sieviete, Kura nevar iztikt Bez vīrieša /Closing Kļū/ |
|
|
|
Katra diena bez Tevis, Kā nebeidzams maratons, Sarunās ar Tevi bez Tevis, Vien surogāts, Vien laimīgas dzīves Fons, Un noberzto atmiņu sāpe, Un slāpes, Pēc finiša taisnes, Kad ... lasīt tālāk |
Pa vienam atnākam,
Pa vienam aizejam,
Pa vienam dzīvi dzīvojam,
Pa retam sevi apmānam,
Kad it kā kopā
Ar kādu citu,
Laiku pavadām,
Līdz tomēr apjaušam,
Ka katrs mēs pa vienam
Zvaigznēs ... lasīt tālāk |
|
Kad negribas Nekā, Ne mīlēties, Ne nokļūt pasakā, Ne mirkļus atsaukt atmiņā, Es sajūtu, Kā stājas laiks. Tas nostājās man tieši līdzās, Un gaida, Grib, lai pirmais speru soli, ... lasīt tālāk |
|
Apmainoties ar pieredzi Pieredzējušāks nekļūst /Closing Kļū/ |
|
Labāk laimīga dzīve Zeķēs un zandalēs, Nekā noklibota ekselentās Tupelēs. /Closing Kļū/ |
|