|
|
Closing_Time dienasgrāmata
Tie siltākie,
Tie neapsnieg,
Caur gadiem sirdī
Zied.
Un kā gan nejust
Smaržu to,
Ko sirdī viņi
Izelpo.
Un bezspēcīgs ir laika
Ritums,
Tik spēkā pieaug,
To ... |
|
Katra diena bez Tevis, Kā nebeidzams maratons, Sarunās ar Tevi bez Tevis, Vien surogāts, Vien laimīgas dzīves Fons, Un noberzto atmiņu sāpe, Un slāpes, Pēc finiša taisnes, Kad ... lasīt tālāk |
|
|
|
Kad diena līdz ar sauli Rimst, Sev līdzi nolietotās ēnas Paņemot, Es gaidu nakti atnākot, Kad varēšu es savas slāpes Nē, ne jau vīnā, Bet Tevī remdēt, Tavus skūpstus, Bez liekām ... lasīt tālāk |
|
Mākslīgā dzeguze Mākslīgi kūko, Gājputni kaut kur Saulītē lūko, Bet mēs - Ar sirdīm savām pakrūtē Liesmu tveram svecītē. Un mīļš mums katrs mirklis, Un nav no mākslīgā tur It ... lasīt tālāk |
|
Tu jautā, Kam Tavās acīs, Tik bieži lūkojos. Es Tevīm maigi Piekļaujos, Un klusi, Čukstus atzīstos, Es pasauli jau sen Tavām acīm skatu. Lūk tagad viņas Rāda man, Kā ... lasīt tālāk |
|
Tavas acis, mati, Smarža, Viss, Ne tā kā visām. Tas bija tikai mirklis īss, Bet tajā bija viss, Kas manī bija Apdzisis. |
|
|
|
Kam pasauli tagad Novembra acīm skatīt, Gan sveces vēl sagaidīs Skatus, Vēl iespēja sajaukt ir kārtis, Un izvilkt sev nolemto , Ar kuru kopā, Līdz pašam martam, Un varbūt pat vairākiem ... lasīt tālāk |
|
Var laisties prom, Ar prāmi, ar lidmašīnu var, Var itin jauki, rāmi, Caur vadiem baudīt "Panorāmu", Var, Bet kas lai tēva zemi, Kaut traktora, ne zirga spēku Ar ? Bet kas lai mātes ... lasīt tālāk |
Man teic, Nav zagts - Nav dzīvots, Un lai, Ir toties kaut kas pārāks bijis, Ir izdevies, kad lietus lijis, Virs mākoņiem ar Tevi būt, Un dienās svelmainās, kā pirtī, Viens otrā veldzējumu gūt. Man teic, Nav zagts - Nav ... lasīt tālāk |
|
Mēs neatpūšamies viens No otra, Mēs vienkārši nogurstam Kopā. Un tā mēs ejam pa dzīvi, Saistīti un brīvi, Kaut nespēt mums mūžīgiem Kļūt, Toties varam mēs laimīgi, Kopā, Dzīvi ... lasīt tālāk |
Es mazliet baidos nokavēt,
To mirkli,
Ko ļoti vēlas
Aizkavēt,
Kas manai sirdij dotu,
No jauna dzīvai iekustēt
Es mazliet baidos pazaudēt,
To prasmi ticēt, cerēt,
Pacietību nezaudēt.
Tā ... lasīt tālāk |
|
|
|
Kad Tevi es satikšu, Pirmais, es pēdas Tev skūpstīšu, Par to, ka gāja to ceļu, Kas saveda mūs, Kad Tevi es satikšu, Otrais, ko darīšu, Sevi es izģērbšu, Lai redzi, cik kaila Bez ... lasīt tālāk |
|
Tai mirklī man šķita, Tā esi Tu, Kas smaidot man Roku uz pleca liek, Bet pievīla mani Tas mirklis ar ezera atspulgu. Nē, ne Tu, Vien es ar savu iedomu. Un nu, ar to Pār ezeru ... lasīt tālāk |
|
Tu neesi gariem,
Un cirtainiem matiem,
Tu neesi acīs ar brīvdienu skatiem.
Un brīžam man šķiet,
Ka neesi vispār,
Bet pieskaros es pa tiešo,
Pie dvēseles,
Kas prom mani ... lasīt tālāk |
|
|
|
Pa sapņiem mēs klīstam, Kur mīlam pa īstam, Nezinot īsti, Ka tad esam īsti, Un mostoties dziestam, Un mostoties nīstam, Jo nespējam īstiem vairs nomodā būt, Kā dziestoši rēgi Mēs ikdienā ... lasīt tālāk |
|
Mēs ietekam naktī, Katrs no savas vakara puses, Uz vidu, kā jūru, Kā divas upes, Mums tajā patīk Dvēseles atvarā sapīt, Un skatīt, Kā tajā zvaigznes, Kā laimes mirkļi no debesīm ... lasīt tālāk |
|
Tāpēc, ka patiesi skaista, Tu vērtību savu Neapzinies, Pa dzīvi, kā dimants, Nepārdots laisties, Ko vēlme ir nozagt, Jo nopirkt nav ļauts, Un projām ar to, No visa, Un visiem ... lasīt tālāk |
|
Vislabākais nav domāts Visiem, Vislabākais ir domāts Tev, Tu laiku terēji ar citiem, Līdz beidzot viņu sastapi. Tik lūdzu nesaki to citiem, Jo visiem viņa nepietiks. Vislabākais ir domāts ... lasīt tālāk |
|
Ar mīlestību gludinātā Kreklā, Aizgāji Tu, Neatstājot pat paldies Par piemiņu. Drīz Tavu mīlestību Saukšu par Ciemiņu. |
|
Es labāk viens, Kā būt bez Tevis, Man Dievs ir tikai vienu mūžu devis, Es labāk viens, Kaut nekā īpaši jau laba Nav tajā vientuļnieka dabā, Un tomēr, ja reiz būt bez Tevis, Tad būt man vienam ... lasīt tālāk |
|